ASV atceļ jūras blokādi; Irānas augstākais līderis saka, ka Tramps noslēdza vienošanos 'aiz izmisuma'

ASV Centrālā pavēlniecība (CENTCOM) platformā X paziņoja par jūras blokādes atcelšanu saskaņā ar prezidenta norādījumiem, un daļa ASV kuģu paliks reģionā. Drīz pēc tam Irānas augstākais līderis Modžtaba Hamenei paziņoja, ka ir apstiprinājis vienošanos ar ASV, lai gan viņam esot bijis 'atšķirīgs viedoklis', nesniedzot sīkākas detaļas. Viņš norādīja, ka atļāva to īstenot pēc Irānas prezidenta Masuda Pezeškiāna apliecinājuma, ka viņš 'aizsargās Irānas tautas tiesības'. Hamenei sacīja, ka prezidents Tramps 'aiz izmisuma izmantojis visus iespējamos spiediena līdzekļus', lai panāktu vienošanos. Viņš piebilda, ka turpmāk notiks 'klātienes sarunas' starp Teherānu un Vašingtonu, taču tas 'nenozīmēs ienaidnieka pozīcijas pieņemšanu'. Šī ir pirmā reize, kad Hamenei atbildējis par vienošanos. Viņš nav bijis redzams sabiedrībā kopš stāšanās amatā martā pēc sava tēva un priekšgājēja ajatollas Alī Hamenei nogalināšanas 28. februāra ASV un Izraēlas triecienos pret Irānu, kas izraisīja reģionālo karu.

Tramps tieši neatbildēja uz Hamenei paziņojumu, bet sociālajā tīklā Truth Social publicēja, ka sagaida pamiera stāšanos spēkā 'visās frontēs', tostarp starp Izraēlu un Irānas atbalstīto 'Hezbollah' Libānā, un ka sagaida, ka Tuvie Austrumi 'saglabās apņemšanos atļaut mūsu sarunām' norisināties.

ASV un Irānas vienošanās ietver 14 pamatpunktus, ieskaitot Hormuza šauruma atkārtotu atvēršanu, prasību, lai Irānai nekad nebūtu kodolieroču, un apņemšanos izveidot 300 miljardu dolāru fondu valsts atjaunošanai un ekonomiskajai attīstībai – lai gan ASV nav jāveic iemaksas. Tā arī paredz, ka abas puses panāk galīgo vienošanos 'maksimāli' 60 dienu laikā, ko var pagarināt ar savstarpēju piekrišanu.

Oficiālā parakstīšanas ceremonija bija plānota piektdien Šveicē. Tomēr starpnieks Pakistāna BBC paziņoja, ka tā atcelta, jo vienošanās jau parakstīta attālināti. ASV un Irānas pārstāvji tomēr plāno tikties Šveicē turpmākām sarunām.

ASV viceprezidents Džeims D. Venss preses konferencē Baltajā namā sacīja, ka vienošanās stājusies spēkā, sākot 60 dienu turpmāko sarunu periodu, un viņš, visticamāk, dosies uz Šveici 'tehniskajām sarunām'. Viņš neapstiprināja, kad tieši, piebilstot, ka Irāna ir 'valsts, no kuras nav viegli izkļūt' un ka viņi 'mēģina izdomāt, kad tieši tas notiks'.

Trampa lēmums izbeigt karu ar Irānu izpelnījies kritiku ASV, tostarp republikāņu vidū, kuri ir neapmierināti ar nosacījumiem, īpaši atjaunošanas fonda nodrošināšanu Irānai. Senators Bils Kasidijs aprakstīja vienošanos kā 'sliktāko ārpolitikas kļūdu gadu desmitos'. Viņš sacīja, ka 'Irānas kodolambīcijas netika ierobežotas, un viņi ir iemācījušies, ka Hormuza šauruma apdraudēšana darbojas'.

Venss aizstāvēja vienošanos ceturtdien, sakot, ka Irāna nesaņems naudu vai sankciju atvieglojumus, kamēr tā nepildīs vienošanās noteiktās saistības. Viņš norādīja, ka vienošanās – saukta par Saprašanās memorandu (MoU) – pieprasa Irānai iznīcināt bagātinātā urāna krājumus un parādīt, ka tā vairs nefinansēs reģionālās prokuku grupējumus.

Venss arī kritizēja Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu kabineta locekļus par Irānas vienošanās kritizēšanu, sakot, ka viņiem vajadzētu 'pamosties un sajust realitāti'. Viņš teica, ka, ja viņš būtu Izraēlas valdības kabinetā, viņš varētu neuzbrukt vienīgajam spēcīgajam sabiedrotajam, kas viņiem palicis. Venss nosauca Izraēlas nacionālās drošības ministru Itamaru Ben-Gviru un finanšu ministru Bezalelu Smotrihu par vienošanās kritiķiem. Viņš sacīja: 'Es domāju, ka mana atbilde viņiem būtu – kāds ir jūsu precīzais priekšlikums? Jūs esat deviņu miljonu iedzīvotāju valsts. Jūs nevarat vienkārši noslepkavot ceļu prom no katras nacionālās drošības problēmas, kas jums ir.'

Netanjahu ceturtdien uzsvēra ciešu ASV un Izraēlas saišu saglabāšanas nozīmi, sakot, ka Vašingtona bija stāvējusi 'plecu pie pleca' ar valsti kara laikā pret Irānu. Tomēr gan Izraēla, gan 'Hezbollah' veikuši triecienus viens pret otru kopš ASV un Irānas vienošanās paziņošanas, tostarp ceturtdien Libānā ziņots par triecieniem, kuros gāja bojā trīs cilvēki. Izraēla apgalvo, ka tās konflikts ar 'Hezbollah' ir nošķirts no kara pret Irānu. 'Hezbollah' arī noraidījusi vienošanās nosacījumus.

Venss reportieriem sacīja, ka Izraēlai būs jārespektē miera process ar Irānu, kas esot labs tās interesēm, un ka uzbrukumi Libānas galvaspilsētā Beirūtā, kuros iet bojā civiliedzīvotāji, ir 'nepieņemami'.