ASV Augstākā tiesa: rastafariešu ieslodzītais nevar tiesāt cietuma sargus par dredu nogriešanu

ASV Augstākā tiesa ar balsu attiecību 6 pret 3 nolēma, ka bijušais Luiziānas ieslodzītais Damons Landors nevar iesūdzēt cietuma amatpersonas, kuras piespiedu kārtā noskuva viņa dredus, pārkāpjot viņa rastafariešu ticību. Tiesa norādīja, ka saskaņā ar federālo reliģijas brīvības likumu (Religious Land Use and Institutionalized Persons Act jeb RLUIPA), kas pieņemts 2000. gadā, valsts darbinieki nav piekrituši uzņemties atbildību personīgā statusā, tāpēc ieslodzītajam nepienākas naudas kompensācija.

Šis lēmums atšķiras no vairākiem neseniem Augstākās tiesas spriedumiem, kuros tā parasti atbalstījusi reliģijas brīvības prasības. Landors 2020. gadā, izciešot sodu par ar narkotikām saistītu noziegumu, tika piesiets pie krēsla un noskūts, neskatoties uz viņa iebildumiem, ka tas pārkāpj viņa reliģiskās tiesības kā rastafarietim. Intervijā izdevumam USA Today Landors sacīja, ka viņa dredi ir "daļa no manis un daļa no tā, kas es esmu". "Kad viņi nogrieza manus matus, viņi nogrieza manu vainagu," viņš teica. Rastafariešiem neapgriezti, neķemmēti mati dredos ir ziedošanās un garīgās izaugsmes simbols.

Konservatīvie tiesneši nobalsoja pret Landoru, bet trīs liberālie tiesneši iebilda. Tiesnesis Nīls Gorsušs rakstīja, ka RLUIPA, kas attiecas uz vietējiem cietumiem, kuri saņem federālu finansējumu, neļauj celt prasības pret atsevišķām amatpersonām. "Saskaņā ar izdevumu klauzulu Kongresam nav regulējošu pilnvaru uzlikt viņiem tiešu atbildību, un tam ir jāpaļaujas uz piekrišanu," norādīja Gorsušs. Savā iebildumā liberālā tiesnese Ketandži Brauna Džeksone norādīja, ka RLUIPA mērķis bija "nodrošināt, ka valsts un vietējie cietumi respektē ieslodzīto tiesības uz reliģijas brīvību".