ASV finanšu ministrs tiekas ar Krievijas kolēģi, tad vaino Ukrainu globālajā energokrīzē
Pēc tikšanās ar Krievijas finanšu ministru G20 samitā ASV Valsts kases sekretārs Skots Besents paziņoja, ka Ukrainas triecieni Krievijas energoobjektiem veicina globālo energokrīzi. Kritiķi viņa izteikumus dēvē par cēloņa un seku pārgrozīšanu.
ASV Valsts kases sekretārs Skots Besents paziņojis, ka Ukrainas uzbrukumi Krievijas naftas infrastruktūrai ir viens no globālās energokrīzes cēloņiem. Viņš to teica pēc G20 finanšu ministru sanāksmes Ziemeļkarolīnā, uz kuru pirmo reizi kopš kara sākuma tika uzaicināts Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs.
Besents Fox News teica, ka Ukraina nolēmusi iznīcināt Krievijas energoaktīvus un naftas produktus, un tas radot spiedienu uz cenām visā pasaulē. Viņš minēja arī ASV karu ar Irānu, taču uzsvēra, ka šis konflikts drīz beigšoties.
Kritika par Siluanova uzaicinājumu
Siluanova dalība samitā un viņa divpusējās sarunas ar Besentu izraisīja Ukrainas sabiedroto kritiku. Bijušais Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Gerasčenko norādīja, ka Besenta izteikumi Ukrainu no Krievijas agresijas upura pārvērš par globālas problēmas cēloni, tādējādi apgriežot cēloņu un seku sakarību. Pēc viņa domām, energokrīzi galvenokārt izraisa karadarbība, un ASV un Irānas konflikts pasaules tirgus ietekmējis daudz vairāk. Gerasčenko arī uzsvēra, ka ASV vēlas samazināt Krievijas ieņēmumus no energoresursiem, nesamazinot Krievijas energoresursu piegādes pasaules tirgum, un ka degvielas cenu kāpums pirms novembra vidusposma vēlēšanām liek Trampa administrācijai meklēt ērtu skaidrojumu.
Sankciju likumprojekts iestrēdzis Kongresā
Saskaņā ar Bloomberg ziņoto, tuvojošās vēlēšanas un bažas par degvielas cenu kāpumu ir palēninājušas jauna pret Krieviju vērsta sankciju likumprojekta virzību Pārstāvju palātā. Likumprojektu, ko izstrādāja mirušais senators Lindsijs Grehems, vasarā ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja Senāts. Tas paredzētu līdz 100% tarifus importam no valstīm, kas visvairāk pērk Krievijas naftu un gāzi — galvenokārt Ķīnas, Indijas un Turcijas. Pārstāvju palātā likumprojekts saskāries ar piesardzību, jo daļa likumdevēju baidās, ka Krievijas naftas izslēgšana no tirgus vēl vairāk paaugstinātu degvielas cenas kara ar Irānu apstākļos.
Ukrainas prezidenta pilnvarotais sankciju jautājumos Vladislavs Vlasjuks šonedēļ apmeklēja Vašingtonu, lai pārliecinātu kongresmeņus nekavēt likumprojektu, un pauda piesardzīgu optimismu par atbalstu tam.
Savukārt Eiropas Savienība apsver jaunus ierobežojumus Krievijai — pēc Vācijas apsūdzības Maskavai par neveiksmīgu droņu uzbrukumu Leipcigas lidostai, Eiropas diplomāti plāno diskutēt par tūrisma vīzu ierobežošanu krieviem, Krievijas diplomātu pārvietošanās ierobežojumiem ES teritorijā un papildu sankcijām pret Krievijas ēnu flotes kuģiem.
