ASV ierobežo Ķīnas dronus un robotus, taču Pekinai palīdz ražošanas apjoms
ASV vasarā ieviesa jaunus tirdzniecības ierobežojumus un tarifus Ķīnas izcelsmes droniem un progresīvai robotikai, taču nozares pārstāvji brīdina, ka Ķīnas ražošanas apjoms un izmaksu priekšrocības ļaus tai paplašināties citos tirgos.
Jūlijā un augustā ASV valdība pastiprināja kontroli pār ārvalstīs, galvenokārt Ķīnā, ražotām progresīvām robotikas sistēmām un noteica jaunus muitas tarifus importētiem droniem un to sastāvdaļām. Abi lēmumi pamatoti ar nacionālās drošības apsvērumiem. Tarifi droniem stāsies spēkā septembrī, bet papildu maksājumi komponentiem sekos 2027. gadā. Lēmumi papildina Federālās sakaru komisijas (FCC) tā saukto "aizliegto" iekārtu sarakstu, kas kopš 2021. gada pakāpeniski paplašinājies no telekomunikāciju un novērošanas tehnikas ražotājiem līdz droniem un tagad — arī robotiem.
Ķīnas ražošanas apjoma priekšrocība
Ķīnas uzņēmumi šobrīd dominē pasaules humanoīdo robotu ražošanā — šā gada pirmajā pusgadā piegādāti aptuveni 22 000 šādu robotu, un lielākā daļa nāk no Ķīnas ražotājiem, liecina Counterpoint dati. Pieci lielākie humanoīdo robotu ražotāji pasaulē — visi Ķīnas uzņēmumi — kopā veidoja 86% no globālajām piegādēm šā gada pirmajā pusē. Nozares analītiķi norāda, ka Ķīnas priekšrocību veido zemākas cenas, plašāka ražošanas bāze un spēja pašiem ražot lielu daļu komponentu, kas ļauj vēl vairāk samazināt izmaksas.
Kur Ķīna virzīsies tālāk
Pat ja Ķīnas robotikas uzņēmumiem tiktu liegta pieeja ASV tirgum, tiem joprojām ir liels iekšzemes tirgus un iespējas paplašināties citur, īpaši reģionos ar darbaspēka trūkumu — Eiropā, Dienvidaustrumāzijā, Latīņamerikā un Tuvajos Austrumos. Analītiķi paredz, ka humanoīdo robotu ražotāji sekos līdzīgam ceļam kā Ķīnas elektroauto uzņēmumi: vispirms nostiprināsies mājas tirgū, tad paplašināsies ārvalstīs un galu galā izveidos vietējo ražošanu.
Dronu tirgus jau parāda, kā varētu izskatīties sadalīts nākotnes robotikas tirgus — viena ekosistēma, kas balstīta ASV ražotos, drošības prasībām atbilstošos produktos, un otra, kas orientēta uz lētu, augsta apjoma Ķīnas ražojumu. Nozares pārstāvji uzskata, ka Rietumu ražotājiem grūti konkurēt lētāko dronu segmentā, taču tiem varētu būt lielākas izredzes ilga darbības rādiusa autonomajās sistēmās aizsardzības un kritiskās infrastruktūras vajadzībām.
Reģionālāks tirgus
Eksperti sagaida, ka robotikas nozare kļūs arvien reģionālāka — Japāna, Dienvidkoreja un Taivāna varētu ieņemt vietu starp lētākiem Ķīnas un dārgākiem ASV risinājumiem, izmantojot pieredzi elektronikā, baterijās un pusvadītājos. Tā vietā, lai tirgus sadalītos tikai divās daļās, nozare, visticamāk, veidos vairākus reģionālus segmentus, kur uzņēmumi konkurēs atbilstoši vietējām vajadzībām un izmaksām.
