ASV ceļ barjeras dronu un robotu nozarē, taču Ķīnai ir apjoms tās apiešanai
ASV vasarā stiprinājusi ierobežojumus ārvalstu izcelsmes robotikai un ieviesusi tarifus importētiem droniem, taču analītiķi brīdina, ka pasākumi neatrisina Ķīnas ražošanas apjoma un izmaksu priekšrocības. Nozares eksperti prognozē pasaules robotikas tirgus sadrumstalotību reģionos, nevis skaidru dalījumu starp ASV un Ķīnu.
Jūlijā un augustā Vašingtona pastiprināja ierobežojumus ārvalstīs ražotām progresīvām robotikas sistēmām un ieviesa ievērojamus tarifus importētiem droniem un to komponentēm, abos gadījumos norādot uz nacionālās drošības apsvērumiem. Tarifi droniem stāsies spēkā septembrī, bet papildu tarifi komponentēm sekos 2027. gadā. Šie soļi ir daļa no plašākas ASV politikas, kas vērsta uz ārvalstu tehnoloģiju ierobežošanu stratēģiski svarīgās nozarēs. Federālās sakaru komisijas (FCC) tā sauktais Covered List, kas izveidots 2021. gadā, sākotnēji attiecās uz telekomunikāciju un novērošanas iekārtām no tādiem uzņēmumiem kā Huawei, ZTE un Hikvision, bet vēlāk paplašināts, iekļaujot ārvalstīs ražotus dronus un nesen arī progresīvas robotikas ierīces.
Ražošanas apjoma plaisa
Ķīna dominē pasaules humanoīdo robotu ražošanā — šā gada pirmajā pusē globālās piegādes sasniedza 22 000 vienību, no kurām lielākā daļa nāca no Ķīnas ražotājiem, liecina Counterpoint dati. Piecas lielākās humanoīdo robotu ražotājas pēc piegāžu apjoma — AgiBot, Unitree, Galbot, UBTECH un Leju Robotics — visas ir Ķīnas uzņēmumi, un kopā tās 2026. gada pirmajā pusē nodrošināja 86% no globālajām piegādēm. Analītiķi norāda, ka zemākas cenas ļauj Ķīnas ražotājiem izvietot vairāk robotu praktiskā lietojumā, kas savukārt sniedz vairāk reālu datu tehnoloģiju uzlabošanai, bet lielāki ražošanas apjomi tālāk samazina izmaksas. Ķīnas uzņēmumi arī arvien vairāk izstrādā komponentes paši, izmantojot valsts esošo ražošanas bāzi.
Kur tālāk dosies Ķīna
Pat ja Ķīnas robotikas uzņēmumiem tiktu liegta piekļuve ASV tirgum, tiem joprojām ir plašs vietējais tirgus un iespējas paplašināties citur — īpaši reģionos ar augstu pieprasījumu pēc lētas automatizācijas, tostarp Eiropā, Dienvidaustrumāzijā, Latīņamerikā un Tuvajos Austrumos. Dronu tirgus jau uzrāda šādu sadrumstalotību — nozare arvien vairāk sadalās ASV vadītā ekosistēmā ar ASV ražotām, aizsardzības prasībām atbilstošām sistēmām un Ķīnas vadītā ekosistēmā, kas orientēta uz lētu, liela apjoma ražošanu. Rietumu ražotāji, domājams, nespēs konkurēt ar Ķīnu lētāko patēriņa dronu segmentā, taču var koncentrēties uz tālsatiksmes autonomajām sistēmām aizsardzības un kritiskās infrastruktūras vajadzībām.
Reģionāla nākotne
Analītiķi uzskata, ka alternatīva Ķīnai nav tīri iekšzemes ASV piegādes ķēde, bet gan dažādota sabiedroto valstu ķēde. Japāna, Dienvidkoreja un Taivāna varētu ieņemt starpposmu starp lētākiem Ķīnas un dārgākiem ASV robotiem, taču neviena no tām pilnībā nespēj aizstāt Ķīnu. Kopumā nozares pārstāvji prognozē nevis skaidru dalījumu starp ASV un Ķīnu, bet gan reģionālu tirgu veidošanos, kur Ķīnas uzņēmumi konkurē ar cenu un apjomu lielākajā pasaules daļā, bet ASV un sabiedroto ražotāji nostiprinās pozīcijas tur, kur svarīgākas ir drošības prasības.
