ASV ievieš jaunas tarifu likmes 60 valstīm saistībā ar piespiedu darba apsūdzībām

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis par jaunu tarifu ieviešanu 60 valstīm, pamatojot to ar nepietiekamu cīņu pret piespiedu darbu. Jaunās muitas likmes svārstās no 10 līdz 12,5% un stāsies spēkā piektdien, vienlaikus aizstājot līdzšinējos 10% globālos tarifus, kuru termiņš beidzas tajā pašā dienā.

Jaunie tarifi skars vairākus desmitus ASV tirdzniecības partneru, tostarp lielākās ekonomikas kā Ķīna, Indija un Eiropas Savienība, kas kopā veido 99% no ASV importa. ASV tirdzniecības pārstāvis Džeimisons Grīrs norādījis, ka ASV gandrīz gadsimtu ir aizliegusi piespiedu darba preču importu un stingri to kontrolē, un tagad pienācis laiks, lai tirdzniecības partneri rīkotos līdzīgi.

Šis solis seko juridiskām problēmām ar iepriekšējiem tarifiem. Pagājušajā gadā Tramps ieviesa divciparu tarifus gandrīz visām valstīm, atsaucoties uz nacionālo ārkārtas stāvokli tirdzniecības deficīta dēļ. Tomēr februārī Augstākā tiesa nosprieda, ka Trampam nav tiesību piemērot šādus tarifus saskaņā ar 1977. gada Starptautisko ārkārtas ekonomisko pilnvaru likumu (IEEPA). Rezultātā administrācijai bija jāatmaksā nodevas importētājiem, un Tramps ieviesa 10% tarifus saskaņā ar 1974. gada Tirdzniecības likuma 122. pantu. Tomēr šie tarifi varēja būt spēkā tikai 150 dienas un beidzas piektdien.

Tagad jaunie tarifi tiek piemēroti saskaņā ar 1974. gada Tirdzniecības likuma 301. pantu, kas ļauj prezidentam ieviest importa nodokļus un sankcijas pret valstīm, kas iesaistās "nepamatotās", "nesaprātīgās" vai "diskriminējošās" tirdzniecības praksēs. Valstis, kas ieviesušas piespiedu darba importa aizliegumu vai apņēmušās to izdarīt (tostarp Kanāda, ES, Indija un Apvienotā Karaliste), saņems 10% likmi. Pārējām valstīm, piemēram, Ķīnai, Japānai un Dienvidkorejai, būs augstāka 12,5% likme.

Daži produkti ir atbrīvoti no nodevām, tostarp nafta, gāze un mēslojums, kā arī preces, uz kurām attiecas Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgums starp ASV, Meksiku un Kanādu.

Lēmums izpelnījies plašu kritiku no skartajām valstīm. Brazīlija, kas saskarsies ar 12,5% tarifiem, nosauca lēmumu par "patvaļīgu un nepamatotu" un plāno ieviest atbildes tarifus. Čīle, kurai arī noteikta 12,5% likme, uzsvēra, ka tai ir "stingras darba institūcijas, spēcīgs regulējums un stingra apņemšanās novērst un izskaust piespiedu darbu".

Cilvēktiesību aizstāvji pauda skepsi par tarifu patieso motivāciju, bet atzina, ka tie varētu palīdzēt ierobežot piespiedu darba problēmu. Saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) 1930. gada konvenciju piespiedu darbs definējams kā "viss darbs vai pakalpojums, kas tiek prasīts no personas, draudot ar kādu sodu, un kam šī persona nav brīvprātīgi piekritusi". ILO lēš, ka 2021. gadā pasaulē ik dienu piespiedu darbā bija aptuveni 27,6 miljoni cilvēku.