ASV izlūkdienesti: aiz spridzekļa dronu uzbrukuma Leipcigas lidostai stāv Krievija
ASV izlūkdienesti uzskata, ka pagājušajā nedēļā notikušajā dronu uzbrukumā Leipcigas lidostai ar semteksa sprāgstvielu iesaistīta Krievija, bet Berlīne oficiālu apsūdzību pagaidām nav izteikusi.
Amerikāņu plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka ASV izlūkdienesti par visticamāko atbildīgo par nesenu incidentu Leipcigas lidostā uzskata Krieviju, kamēr Vācijas valdība joprojām atturas no tiešas vainīgā nosaukšanas.
Incidents Vācijas iekšlietu ministru Aleksandru Dobrindtu piespieda pārtraukt vasaras atvaļinājumu Itālijā un doties uz austrumu Vācijas pilsētu Leipcigu, kur pie Ukrainas kravas lidmašīnas tika atrasts ar semteksa sprāgstvielu aprīkots kvadrokopters. Dobrindts to raksturoja kā profesionālu hibrīddraudu scenāriju, ko īstenojis labi ekipēts ārvalstu spēks.
Vācijas laikraksts Bild ziņoja, ka notikuma vietā atrastie DNS pēdas sakrīt ar paraugu no aizdedzinošas ierīces, kas caur DHL tika nosūtīta un uzsprāga Leipcigas lidostā 2024. gada jūlijā. Ar šo gadījumu saistīti pieci vīrieši šobrīd tiek tiesāti Lietuvā, un prokurori apgalvo, ka viņus nodarbinājis Krievijas izlūkdienests.
Lai gan Vācijas politiķi un drošības eksperti norāda uz Kremli, valdības amatpersonas oficiālu apsūdzību nav izteikušas. Savukārt Wall Street Journal, atsaucoties uz ASV amatpersonām, vēsta, ka drons, visticamāk, pieder Krievijas valdībai, bet CNN norāda, ka Vašingtona secinājusi tā piederību Krievijas slepenajam dienestam, jo atrastā sprāgstviela liecina par militāru ražotāju.
Drons lidostas aizsardzības sistēmas paguva apiet un tika neitralizēts tikai pēc tam, kad to pamanīja autobusa vadītājs — aptuveni četras stundas pēc iekļūšanas teritorijā. Tajā pašā naktī DHL kravas lidmašīna, kas bija spiesta pārtraukt nosēšanos, gaisā sadūrās ar nezināmu objektu, ko izmeklētāji tagad uzskata par otru dronu. Nākamajā dienā droni tika pamanīti virs militāra objekta, kur glabājas ASV ražotās sistēmas Patriot komponentes.
Reaģējot uz draudiem, Vācijas iekšlietu ministrija paziņoja, ka dubultos pretdronu ekspertu skaitu līdz 300 un palielinās operatīvo bāzu skaitu no četrām līdz astoņām. Krievijas vēstniecība Berlīnē apsūdzības noraidījusi kā provokāciju.
Politiskais konteksts
Vācija ir lielākā Ukrainas militārās palīdzības sniedzēja. Nākamajā mēnesī trijās austrumu federālajās zemēs notiks vēlēšanas, kur atbalsts Ukrainai ir strīdīgs jautājums un pieaug bažas par Krievijas provocēšanu. Politologs Volfgangs Šrēders skaidroja, ka Berlīnes piesardzību nosaka bažas — ja incidents tiktu atzīts par Krievijas militāru uzbrukumu, tas varētu tikt uztverts kā NATO drošības jautājums un ievilkt Vāciju konfliktā jaunā līmenī.
