ASV kongresmeņi pieprasa izmeklēšanu par DHS slepeno vēršanos pēc žurnālistu un organizāciju datiem
Divi Demokrātu partijas kongresa pārstāvji lūdz federālo uzraudzības iestādi pārbaudīt, kā Iekšzemes drošības departaments izmantojis administratīvos pieprasījumus, lai bez tiesas atļaujas iegūtu ziņas par žurnālistiem, arodbiedrībām un nevalstiskām organizācijām.
Senators Rons Vaidens no Oregonas un pārstāve Pramila Jajapala no Vašingtonas štata otrdien vērsās Valdības pārskatatbildības birojā (GAO), lūdzot izmeklēt, kā Iekšzemes drošības departaments (DHS) izmantojis tā dēvētos administratīvos pieprasījumus jeb summonsus.
Šie pieprasījumi parasti paredzēti muitas lietām, taču, kā vēstīja The Guardian, DHS izmeklēšanas nodaļa tos izmantojusi arī citiem mērķiem — bez tiesneša piekrišanas. Viens no gadījumiem skar Minneapoles žurnālisti Džordžiju Fortu, kurai iestāde slepeni ieguvusi sešu mēnešu telefona sarunu izdrukas. Citā gadījumā DHS pieprasīja Google izsniegt informāciju par Fortas un bijušā televīzijas žurnālista Dona Lemona YouTube kontiem — pēc tam, kad tiesnesis divreiz bija noraidījis lūgumu izsniegt pilnvērtīgu tiesas orderi tiem pašiem datiem un norādījis, ka abiem jādod iespēja pieprasījumu apstrīdēt. Šī informācija tika meklēta pēc tam, kad prokurori Fortai un Lemonam izvirzījuši apsūdzības saistībā ar pilsoņtiesību pārkāpumiem protestā pie baznīcas Sentpolā, Minesotā, kuru abi žurnālisti atspoguļoja. Abi neatzīst savu vainu.
DHS ar līdzīgiem pieprasījumiem ieguvis arī arodbiedrību finanšu datus un vienas nevalstiskas organizācijas Venmo darījumu vēsturi, kā arī nosūtījis pieprasījumus tehnoloģiju uzņēmumiem Meta, X un Reddit, mēģinot noskaidrot anonīmu departamenta kritiķu identitāti.
Kongresmeņi lūdz GAO pārbaudīt arī pieprasījumos iekļauto formulējumu, kas aicina saņēmējus neinformēt lietotājus par datu izsniegšanu. Privātuma eksperti norāda, ka šāds formulējums nav juridiski saistošs, taču vēstulē teikts, ka daudzi uzņēmumi stingri regulētās nozarēs — telekomunikācijās, farmācijā, automobiļu ražošanā un banku sektorā — tam tomēr pakļaujas, baidoties no regulatoru represijām. Kā piemēri minēti AT&T un CVS, kas Kongresam skaidrojuši savu klientu neinformēšanu tieši ar šādiem neformālajiem pieprasījumiem.
GAO pārstāvis apstiprinājis, ka pieprasījums saņemts un tiek izskatīts. Kongresmeņi vērsušies arī pie federālo tiesu politiku uzraugošās institūcijas, aicinot precizēt pavēstu veidnes, lai skaidri norādītu, ka saņēmēji drīkst atklāt to esamību, ja vien nav atsevišķa tiesas rīkojuma, kas to aizliedz.
