ASV noteikušas sankcijas pret Starptautisko Krimināltiesu kā institūciju

ASV 9. oktobrī noteica sankcijas pret Starptautisko Krimināltiesu (SKT) – pastāvīgu starptautisku tiesu Hāgā, Nīderlandē, kas izmeklē genocīdu, kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci un agresijas noziegumu. Līdz šim Vašingtonas ierobežojumi bija vērsti pret atsevišķiem tiesnešiem un prokuroriem, bet tagad sankcijas skar pašu iestādi. Tas var apgrūtināt tiesas darbu un ietekmēt arī plānoto Īpašo tribunālu par agresijas noziegumiem Ukrainā.

Ko paredz sankcijas

Sankcijas paredz bloķēt tiesas aktīvus, kas atrodas ASV jurisdikcijā, un ierobežot personu un uzņēmumu iespējas veikt darījumus ar tiesu. Tas var skart finanšu norēķinus, programmatūru un citus tehnoloģiskos pakalpojumus. Pirms sankciju stāšanās spēkā noteikts sešu mēnešu pārejas periods.

Iepriekš, pēc prezidenta Donalda Trampa 2025. gada sākumā parakstītā izpildrīkojuma, ASV piemēroja vīzu aizliegumus un iesaldēja privātos aktīvus tiesnešiem, prokuroriem un saistītām organizācijām, kas izmeklēja ASV un tās sabiedrotās Izraēlas rīcību. Jaunais lēmums sekoja pēc tam, kad Nobela Miera prēmiju ieguva bijusī SKT tiesnese Navaneteme Pileja.

Konflikta pamatā ir tiesas izmeklēšanas par iespējamiem kara noziegumiem, ko veikuši ASV karavīri Afganistānā un Izraēlas amatpersonas Gazas joslā. Vašingtona uzskata, ka tiesvedība bez attiecīgo valstu piekrišanas apdraud tās drošību. SKT uzsver, ka tās darbs balstās tiesībās un pierādījumos. ASV, Izraēla, Krievija un Ķīna nav tiesas Romas statūtu dalībvalstis; tos atzīst 125 valstis, tostarp Latvija.

Iespējamās sekas

Ja bankas un tehnoloģiju uzņēmumi baidīsies no sekām, tie var atteikties sadarboties ar tiesu arī ārpus ASV. Tas varētu sarežģīt izmeklēšanu, lieciniekų aizsardzību un lēmumu izpildi. Tā kā tiesai nav savas policijas, tā ir atkarīga no valstu sadarbības.

ES ārlietu augstā pārstāve Kaja Kallasa aicināja ASV sankcijas atcelt, bet Eiropas Komisija solīja veikt nepieciešamos pasākumus. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs lēmumu nosauca par nopietnu triecienu starptautiskajam taisnīgumam. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže norādīja, ka SKT ir svarīgs instruments Krievijas atbildības panākšanai par agresiju pret Ukrainu.

Rīgas Juridiskās augstskolas lektore Ieva Miļūna atzīmē, ka Īpašais tribunāls tiek veidots Eiropas Padomes paspārnē, tāpēc Ukrainas kara noziegumi nebūs SKT kompetencē, taču tribunāls būs līdzīgi atkarīgs no valstu sadarbības. Bijušais tiesnesis Uldis Ķinis brīdina, ka spiediens var likt dalībvalstīm norobežoties vai izstāties, mazinot tiesas ietekmi.