ASV Pārstāvju palāta pieņem 1,15 triljonu dolāru aizsardzības likumprojektu, izraisot sašutumu par karu Irānā un vēlētāju ierobežojumiem

ASV Pārstāvju palāta trešdien ar 216 balsīm pret 212 pieņēma Nacionālās aizsardzības pilnvarojuma likumu (NDAA) 1,15 triljonu dolāru apmērā, izraisot asu reakciju abās politiskajās nometnēs. Pret likumprojektu balsoja visi seši demokrāti, izņemot sešus, un septiņi republikāņi.

Vērienīgais aizsardzības budžets nonācis pretrunās, jo prezidents bez Kongresa atļaujas iesaistījies kopīgā uzbrukumā Irānai kopā ar Izraēlu. Aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets norādījis, ka šis karš jau izmaksājis 37,5 miljardus dolāru. Iepriekšējā nedēļā Senāta demokrāti protestējot bloķēja savas versijas virzību.

Demokrātu pārstāve Ilhana Omāra no Minesotas sociālajos tīklos pauda sašutumu: "Kamēr miljoniem amerikāņu cīnās, lai atļautos pamatvajadzības, Kongress izvēlas piešķirt vairāk nekā triljonu dolāru Pentagonam, atkal novirzot miljardus nodokļu maksātāju naudas aizsardzības līgumslēdzējiem, nevis ieguldot strādājošo cilvēku vajadzībās." Viņa piebilda, ka amerikāņi ir noguruši finansēt zvērības ārvalstīs un vēlas izbeigt karu ar Irānu.

Situāciju sarežģīja Pārstāvju palātas spīkera Maika Džonsona lēmums iekļaut likumprojektā "Save America Act" — Trampa atbalstītu priekšlikumu, kas aizliedz balsošanu pa pastu un ievieš stingrākas identifikācijas prasības vēlētājiem. Ņujorkas demokrāts Džerijs Nadlers norādīja, ka NDAA ir "dārgs, slikts likumprojekts, kas finansē nelikumīgu karu un grauj mūsu demokrātiju".

Likuma 219. pants, kas izveido ASV un Izraēlas aizsardzības tehnoloģiju sadarbības iniciatīvu, izraisīja arī republikāņu protestus. Konservatīvais Tomass Mesijs no Kentuki paziņoja, ka šī sadaļa ir "suverenitātes nodevība". Galēji labējā Lorēna Būberta arī atteicās balsot par NDAA šīs sadaļas dēļ.

Tagad likumprojekts nonāks Senātā, kur tā tālākais liktenis ir neskaidrs.