ASV pārved 18 aizdomās turētos Haiti prezidenta Moīza slepkavības lietā

Astoņpadsmit aizdomās turētie personas, kas saistītas ar Haiti prezidenta Žovenela Moīza 2021. gada slepkavību, ar militāro lidmašīnu pārvesti no Haiti uz ASV Floridas pavalsti, kur viņiem tiks celta apsūdzība federālajā tiesā. Par to svētdien paziņoja ASV izmeklēšanas iestāžu pārstāvji.

53 gadus vecais Moīzs tika nošauts 2021. gada 7. jūlijā savā privātmājā. Uzbrukumu veica aptuveni 20 kaujiniecisku prasmju apmācītu Kolumbijas algotņu grupa, savukārt prezidenta apsardze neiejaucās, lai viņu aizsargātu.

FBI īpašais aģents Brets Skailss sociālajos tīklos norādīja, ka jaunākie aizturēšanas gadījumi vairākās valstīs un vietās apliecina FBI apņemšanos saukt pie atbildības visus sazvērestības dalībniekus. Federālais prokurors Džeisons Redings Kvinoness precizēja, ka 18 personas ar militāro lidmašīnu nogādātas no Haiti, lai stātos ASV Floridas dienvidu apgabala tiesas priekšā, un uzsvēra, ka izmeklēšana turpinās — līdz šim lietā apsūdzības celtas jau 30 personām.

Starp izdotajiem ir arī galvenais aizdomās turētais lietā — bijušais Haiti Tieslietu ministrijas korupcijas apkarošanas amatpersona Džozefs Fēlikss Badio, liecina Haiti valdības un policijas avoti. Pārējie izdotie ir Kolumbijas algotņi. Kolumbijas Ārlietu ministrija svētdien paziņoja, ka vēro 17 Kolumbijas pilsoņu pārvešanu no Haiti uz ASV, taču norādīja, ka Bogota nav iejaukusies šajā lēmumā, jo tas ir attiecīgo valstu kompetento iestāžu ziņā.

Maijā Maiami federālā tiesa četrus vīriešus atzina par vainīgiem sazvērestībā nogalināt vai nolaupīt Moīzu, kā arī citos ar plānoto slepkavību saistītos noziegumos; viņiem draud mūža ieslodzījums. Visi četri bija saistīti ar Floridā bāzēto privāto drošības firmu CTU. Kopumā ASV tiesās jau agrāk apsūdzības celtas 11 personām.

Kopš Moīza nāves Haiti nogrimusi vēl dziļākā haosā un šobrīd valstij nav prezidenta. Bandas kontrolē aptuveni 80% no galvaspilsētas Portoprensas, plosās nolaupīšanas un bruņotas laupīšanas. Valsts gatavojas 13. decembrī rīkot pirmās prezidenta un parlamenta vēlēšanas kopš 2016. gada, kā arī referendumu par konstitūciju, ja drošības situācija to ļaus.