ASV sankcijas Krievijas maksājumu platformai A7 par Irānas atbalstu

ASV Finanšu ministrija paziņojusi par pastiprinātām sankcijām pret Krievijas pārrobežu maksājumu platformu A7, pilnībā aizliedzot ar to saistītus darījumus. Ministrijas struktūras FinCEN un OFAC uzņēmumam piešķīra „transnacionālas kriminālas organizācijas” statusu.

Iestādes finanšu sekretārs Skots Besents paziņojumā teica, ka šī darbība ir daļa no ASV nepārtrauktajiem centieniem izolēt Irānu un tās finansiālos atbalstītājus.

Apsūdzības par slēptu banku tīklu

Finanšu ministrija apgalvo, ka A7 izveidojusi plašu fasādes uzņēmumu un „sub-aģentu” tīklu, lai apietu Rietumu banku ierobežojumus. Tiek apgalvots, ka šie kanāli radījuši iespējas Irānas centrālajai bankai, Islāma revolucionārajai gvardei, kā arī naftas un ieroču kontrabandas tīkliem pārvietot nelikumīgus līdzekļus. Papildus tam platforma, pēc ministrijas datiem, ir piesaistījusi kibernoziedzniekus.

Pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas, A7 sub-aģenti no 2025. gada janvāra līdz 2026. gada jūnijam apstrādājuši vairāk nekā 17 miljardus dolāru globālu darījumu. Uzņēmums tiek vainots viltotu tirdzniecības dokumentu un maldinošu preču aprakstu izmantošanā, lai nelikumīgus maksājumus noslēptu kā parastus biznesa darījumus.

Uzņēmuma atbilde

Maskavā bāzētā A7 noraidījusi visas apsūdzības, uzsverot, ka tā apkalpo likumīgas importa un eksporta operācijas ar patēriņa precēm un izejmateriāliem, kā arī nodrošina maksājumu norises Krievijas tirgum, kuram, pēc uzņēmuma vērtējuma, piemēroti nepamatoti ierobežojumi.

A7 tika nodibināta 2024. gadā ar aizsardzības sektorā specializējušās bankas Promsvjazbank iesaisti un kļuvusi par līderi Krievijas pārrobežu maksājumu tirgū. 51% uzņēmuma pieder Moldovas biznesmenim Ilanam Šoram, kurš Moldovā tiesas ceļā notiesāts uz 15 gadiem par naudas atmazgāšanu un pašlaik dzīvo Krievijā. Šors ASV sankcijām pakļauts no 2022. gada, un pagājušajā gadā ASV sankcionējušas arī atsevišķas A7 struktūras saistībā ar rubļa nodrošinātu digitālo žetonu A7A5.