ASV soda Starptautisko Krimināltiesu, ES vilcinās ar bloķēšanas mehānismu
ASV ievieš sankcijas pret Starptautisko Krimināltiesu saistībā ar aresta orderi Izraēlas premjeram Netanjahu. Eiropas Parlaments tiesai piešķīris Saharova balvu, taču ES vadība vēl apsver, vai lietot bloķēšanas statūtu.
/nginx/o/2026/10/27/17998435t1h656a.jpg)
ASV administrācija prezidenta Donalda Trampa vadībā ir apstiprinājusi sankcijas pret Starptautisko Krimināltiesu (SKT) Hāgā – pastāvīgu tiesu, kas izmeklē genocīdu, kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. Sankcijas saistītas ar tiesas 2024. gada novembrī izdoto aresta orderi pret Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu. Šis solis radījis vienu no sīvākajām domstarpībām starp Vašingtonu un Eiropu, jo Eiropas Savienības (ES) institūcijas tiesu atbalsta.
Kā sākās strīds
- gada novembrī SKT izdeva aresta orderus pret Netanjahu un bijušo Izraēlas aizsardzības ministru Joavu Galantu. Tiesa uzskatīja, ka pastāv pamats aizdomām par badināšanas izmantošanu kā kara metodi un par noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām un vajāšanu. Apsūdzības saistītas ar Izraēlas karadarbību Gazas joslā pēc Hamās uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī. Orderis izdots arī bijušajam Hamās komandierim Mohamedam Deifam.
Orderis visām 125 SKT dalībvalstīm paredz pienākumu aizturēt abus izraēliešus, ja viņi ieceļotu to teritorijā. ASV, Izraēla un Krievija Romas statūtus, uz kuriem balstīta tiesa, nav ratificējušas.
ASV soļi
Sankcijas ASV izziņoja 9. oktobrī, uzreiz pēc tam, kad Nobela Miera prēmiju ieguva bijusī SKT tiesnese Navi Pilaja. ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja: “Vai nu SKT izbeigs savus draudus, vai arī mēs izbeigsim SKT”, tomēr piebilda, ka ASV cer uz diplomātisku risinājumu. Washington galvenās bažas ir par iespējamu amerikāņu saukšanu pie atbildības; ASV SKT izmeklēšanām par Afganistānu pretojas jau kopš 2020. gada. Agrāk sankcijas noteiktas 13 tiesnešiem un prokuroriem.
SKT sankcijas nodēvēja par uzbrukumu likuma varai. Tās nosodījušas vairākas Eiropas valstis, Kanāda un Japāna.
ES reakcija
Eiropas Parlaments tiesai pasniedza Saharova balvu, un 58 deputāti vēstulē Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai aicināja izmantot visus pieejamos instrumentus, tostarp bloķēšanas statūtu, kas aizliegtu ES uzņēmumiem pakļauties ASV sankcijām. ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa norādīja, ka tuvākajos mēnešos sāks dialogu un lēmums jāsagatavo rūpīgi, jo iespēja būs tikai viena. Sankcijas stāsies spēkā 180 dienas pēc izziņošanas. Kallasa atzīmēja, ka tiesa tiek apdraudēta laikā, kad izmeklē Krievijas kara noziegumus Ukrainā.
