ASV starpvēlēšanās 3. novembrī izšķirs Kongresa sastāvu, un rezultātu gaida arī Eiropā
ASV 3. novembrī notiks starpvēlēšanas, kurās pārvēlēs visu Pārstāvju palātu un trešdaļu senatoru. Aptaujās vadībā ir demokrāti, bet rezultātu ar nepacietību gaida arī Eiropā un Persijas līča valstīs.
Amerikas Savienotajās Valstīs 3. novembrī notiks starpvēlēšanas jeb „midterms” — balsojums, kurā iedzīvotāji ar balsstiesībām pārvēlēs visu Kongresa apakšpalātu, Pārstāvju palātu, un trešdaļu Senāta locekļu. Rezultāts noteiks, vai prezidenta Donalda Trampa republikāņu partija saglabās kontroli pār likumdevēju varu, un to ar interesi gaida ne tikai Vašingtonā, bet arī Eiropā.
Aktivitāte un aptaujas
Mediji ziņo par neparasti lielu aktivitāti pirmstermiņa balsošanā. Floridas Universitātes veiktā analīze liecina, ka līdz nedēļas nogalei balsi bija nodevuši vairāk nekā 50 miljoni amerikāņu. Jaunākās aptaujas republikāņiem nav labvēlīgas: tos atbalsta nedaudz vairāk nekā 43 % vēlētāju, bet demokrātus — aptuveni 51,5 %. Tas vēl negarantē Demokrātu partijas uzvaru, taču daudzi analītiķi prognozē „zilo vilni” — ja ne abās palātās, tad vismaz Pārstāvju palātā.
Trampa retorika
Kanālam Fox News Tramps paziņoja, ka demokrātu uzvaras gadījumā aktīvi bloķēs viņu iniciatīvas Kongresā, izmantojot veto tiesības. Tādējādi viņš vēlas piespiest oponentus meklēt kompromisus. Priekšvēlēšanu kampaņā viņa runas bijušas krietni asākas: mītiņā Kanzasas štatā nedēļas nogalē viņš teica, ka šis ir viņa pēdējais mītiņš pirms vēlēšanām, un apgalvoja, ka vēlas liegt „komunistiem un džihādistiem” iegūt kontroli pār Kongresu. Viņš demokrātus apsūdzēja par visradikālāko kandidātu izvirzīšanu ASV vēsturē. Vai šādi uzstāšanās palīdzēs republikāņiem, nav zināms; daži partijas pārstāvji mēģinājuši no prezidenta distancēties un aicinājuši atcelt viņa runas.
Ietekme ārpus ASV
Pēc Bloomberg un Financial Times ziņām, pēc vēlēšanām jau esot sagatavots plāns vērst masīvākus triecienus pret Irānu. Persijas līča valstis baidās, ka tie izraisīs vēl lielāku postījumu un destabilizāciju reģionā. Savukārt Eiropā, kā raksta Politico, diplomāti bažījas par domstarpībām NATO ietvaros: ja demokrātu vairākuma Kongress ierobežos Trampa pilnvaras iekšpolitikā, viņš varētu censties nostiprināt savu mantojumu ārpolitikā, kur viņam ir lielāka rīcības brīvība. Tas varētu nozīmēt vairāku tūkstošu ASV karavīru izvešanu no Eiropas, pārskatot tur izvietoto spēku skaitu; šis pārskats jāpabeidz līdz decembrim.
