ASV starpvēlēšanās demokrāti guvuši pārliecinošu uzvaru un atguvuši kontroli pār Kongresu

ASV starpvēlēšanās, kas notika šī gada novembrī prezidenta Donalda Trampa pilnvaru laika vidū, Demokrātiskā partija atguvusi kontroli pār abām Kongresa palātām un ieguvusi vairākumu pavalstu gubernatoru vietu. Mediji rezultātu dēvē par zilo cunami, bet eksperti to vērtē kā būtisku spēku samēra maiņu ASV politikā, kas ietekmēs gan valsts iekšpolitiku, gan ārpolitiku.

Balsojumā tika pārvēlēti visi 435 Pārstāvju palātas locekļi un 35 no 100 Senāta locekļiem, kā arī noteikti 39 pavalstu un teritoriju gubernatori. Aļaskā un Misisipi rezultāti sākumā vēl nebija paziņoti, taču jau nākamajā dienā bija skaidrs demokrātu pārsvars. Jaunajā, 120. Kongresā partijai būs vismaz 254 vietas Pārstāvju palātā, vismaz 54 Senātā un vismaz 28 gubernatoru amati. Kopējā tautas balsojumā demokrāti guvuši lielāko uzvaru kopš 1976. gada, bet gubernatoru vairākumu ieguvuši pirmoreiz kopš 2010. gada.

Smagākais trieciens republikāņiem bija Teksasā, kur tika zaudētas visas notikušās vēlēšanas un pavalsts pirmoreiz pēc vairāk nekā 30 gadiem pārgāja demokrātu rokās. Kanzasā demokrātu kandidāts Senātā ievēlēts pirmoreiz kopš 1932. gada. Demokrāti guva atbalstu arī visās svārstīgajās pavalstīs.

Sakāves cēloņi

Parasti prezidenta partija starpvēlēšanās zaudē vismaz vienu palātu, bet šoreiz, pēc ekspertu domām, izšķirošu lomu spēlēja ASV neveiksmīgā militārā kampaņa Irānā. Tā nespēja panākt varas maiņu Teherānā, bet izraisīja degvielas cenu kāpumu un dzīves dārdzības pieaugumu. Daļa republikāņu atbalstītāju, tostarp MAGA kustības pārstāvji, bija neapmierināti arī ar atbalstu Izraēlai un solījuma nesākt jaunus karus neizpildi. Vēlētājus atbaidīja arī tarifu politika, cīņa pret nelegālajiem imigrantiem un Epstīna lieta, kā arī pieaugošās bažas par datu centriem un mākslīgā intelekta ietekmi.

Ko gaidīt tālāk

Demokrātu atbalstītāju vidū, tostarp Eiropā, valda cerības uz Irānas konfrontācijas izbeigšanu, palīdzības atjaunošanu Ukrainai un tarifu atcelšanu. Raksta autors šo optimismu vērtē kā pārmērīgu: Kongress var liegt finansējumu, bloķēt iecelšanas un sākt izmeklēšanas, taču prezidentam ir veto tiesības, ko pārvarēt nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums, un ārpolitika ir viņa prerogatīva. Jaunievēlētie Kongresa locekļi amatos stāsies nākamā gada janvārī.