Bažas par «Jaltas 2.0»: ko nozīmētu Trampa, Si un Putina tikšanās Ķīnā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir pausts bažas, ka ASV, Ķīnas un Krievijas līderu gaidāmā tikšanās Apek samita sānos Ķīnā varētu kļūt par jaunu «Jaltas» brīdi. Ukraina un citas valstis baidās, ka lielvaras par tām lems bez to līdzdalības.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir to politiķu vidū, kas pauduši bažas par «Jaltas 2.0» scenāriju. Iemesls ir ASV prezidenta Donalda Trampa, Ķīnas prezidenta SiJiņpina un Krievijas prezidenta Vladimira Putina gaidāmā trīspusējā tikšanās nākamnedēļ Šeņdžeņā, Ķīnā, Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības (Apek) forumā. Bažas rada tas, ka no sarunām izslēgtās valstis – galvenokārt Ukraina, bet arī Austrumeiropas un Baltijas valstis, Taivāna un pat Irāna – varētu tikt upurētas lielvaru darījumā.
Ko vēlas Krievija
Putins jau sen ierosina atkārtot 1945. gada februāra Jaltas konferenci, kurā Staļins, Rūzvelts un Čērčils Krimas dienvidu krastā lēma par pēckara pasauli. Krievijas galvenais sarunu vedējs Vladimirs Medinskis Krievijas televīzijai sacīja, ka mērķis ir radīt visaptverošu drošības sistēmu Eiropā, kas kļūtu par «jaunu modernu Jaltu vai Potsdamu». Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova uzskata, ka samits varētu iezīmēt atgriešanos no haosa pie stabilizācijas.
Nav skaidrs, kas notiks, ja trīs līderi tiešām tiksies, un vai Ķīna pieļaus ko vairāk par protokolāru paziņojumu apmaiņu. Ķīna jau mēģina nepieļaut kodolatbruņošanās iekļaušanu darba kārtībā. Raksta autors norāda, ka tikšanās var izrādīties arī tikai ģeopolitisks teātris, ko Putins var izmantot iekšpolitikā.
Vēsturiskā atsauce
ārpus Krievijas Jalta plaši tiek uzskatīta par cinisku darījumu simbolu. Rūzvelts tur panāca Krievijas atbalstu jaunai starptautiskai organizācijai un dalību karā pret Japānu, bet samierinājās ar Krievijas klātbūtni Polijā. 2005. gadā Džordžs Bušs Latvijā teica, ka Jalta «nolēma miljoniem komunistu gūstu».
Ķīnas nostāja
ASV un Krievija uz samitu dodas, cerot uz Ķīnas palīdzību izkļūt no kariem, ko tās pašas izvēlējušās. Ķīna ir piesardzīga: Ukrainu tā uzskata par Eiropas drošības jautājumu un nevēlas nodot Putinu, taču arī neatbalstīs risinājumu bez Eiropas piekrišanas. Ķīnas atbalsts Putina redzējumam sadusmotu Vāciju un Eiropas Komisiju.
Politikas eksperti uzskata atšķirīgi. Džons Ikenberijs uzskata, ka demokrātiju apvienība ir iespējama, savukārt Čārlzs Kapčens no ASV Ārējo attiecību padomes norāda, ka jāmācās sadarboties arī ar autokrātijām.
