ASV starpvēlēšanās uzvarējuši demokrāti: kādi secinājumi līdzinās Latvijas pieredzei
Diena komentārā salīdzina ASV vēlēšanu rezultātus ar nesen notikušajām vēlēšanām Latvijā: abās valstīs izšķiroša bijusi dzīves dārdzība un korupcijas jautājumi. Eiropai tomēr nevajadzētu cerēt, ka amerikāņu vēlētāji balsojuši, domājot par Eiropas drošību.
Pēc ASV vēlēšanām, kurās pārliecinoši uzvarēja Demokrātiskā partija, laikraksta Diena komentārā tiek vilkta paralēle ar nesen notikušajām Saeimas vēlēšanām Latvijā, kur uzvarēja Apvienotais saraksts. Autors uzsver, ka valstu mērogs un globālā nozīme ir atšķirīga, taču galvenie secinājumi ir pārsteidzoši līdzīgi. Tālākas prognozes, viņaprāt, ir riskantas pat pieredzējušiem ASV politikas pazinējiem.
Kas vadīja vēlētājus
Komentārā norādīts, ka galvenais motīvs bija dzīves dārdzība un neīstenotās ekonomiskās cerības. Vēlētāji salīdzināja pārtikas, mājokļa, veselības aprūpes un degvielas izmaksas ar solīto. Aptuveni divas trešdaļas uzskatīja, ka prezidenta Donalda Trampa politika ekonomisko situāciju pasliktinājusi, un astoņi no desmit šādu vēlētāju balsoja par demokrātiem.
Aptuveni septiņi no desmit vēlētājiem uzskatīja, ka Kongress pietiekami neierobežo prezidenta varu, tostarp aptuveni četri no desmit republikāņu atbalstītāju. Vairāk nekā puse ASV vēlētāju valdības līmeņa korupciju nosauca par izšķiroši svarīgu faktoru. Komentārā minēts prezidenta un pirmās lēdijas kriptovalūtu bizness, znota Džareda Kušnera darījumi ar Tuvo Austrumu valstīm, Kataras dāvinātā lidmašīna un Kremlim tuva uzņēmēja apmaksātas Trampa juniora kāzu svinības.
Autors secina, ka demokrātu uzvara nav uzticības apliecinājums viņu piedāvājumam, tāpat kā Apvienotā saraksta panākumi Latvijā neizrietēja no radikāli jaunas pieejas politikas reformām. Vēlētāji precīzāk zināja, no kā vēlas atbrīvoties, nekā to, ko sagaida no jaunajiem varas turētājiem.
Atšķirības un sekas Eiropai
Ukrainas atbalsta jautājums, attieksme pret Eiropas sabiedrotajiem un pat tarifu kari vēlēšanu rezultātus ietekmējuši maz; tarifi amerikāņus satrauca galvenokārt kā cenu kāpuma iemesls. Komentāra autors secina, ka amerikāņi nebalso par Eiropas drošību, bet par savu ikdienu, un Eiropas eksistenciālās intereses viņiem var būt otršķirīgas.
Vācu diplomāts, ilggadējais Minhenes Drošības konferences vadītājs Volfgangs Išingers brīdina, ka Trampa ierobežošana iekšpolitikā var mudināt viņu aktīvāk izmantot pilnvaras ārpolitikā un tirdzniecībā. Pēc viņa domām, jāgatavojas lielākai nesaskaņai transatlantiskajās attiecībās un vēl lielākām Trampa prasībām Eiropai.
