ASV un Venecuēla vienojas par kontroli pār 65 miljardiem barelu naftas rezervju
Donalds Tramps paziņojis par vienošanos, ar kuru ASV iegūst kontroli pār vairāk nekā 65 miljardiem barelu Venecuēlas naftas rezervju. Venecuēlas pagaidu prezidente Delsija Rodrigesa vienošanos nosaukusi par soli valsts ekonomikas atveseļošanā, taču daļa analītiķu pauž skepsi.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis par vienošanos ar Venecuēlu, kas paredz ASV kontroli pār vairāk nekā 65 miljardiem barelu no valsts pierādītajām naftas rezervēm. Pēc Trampa teiktā, vienošanās vairāk nekā divkāršotu ASV naftas rezerves un ļautu būtiski pazemināt degvielas cenas Amerikā.
Venecuēlas pagaidu prezidente Delsija Rodrigesa, kas šo amatu ieņem pēc bijušā prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšanas janvārī, vienošanos raksturoja kā nozīmīgu soļu valsts ekonomikas atlabšanā. Pēc viņas teiktā, vienošanās paredz 17 stratēģisku naftas atradņu attīstību, vairāk nekā 100 miljardu dolāru investīcijas un vairāk nekā 209 miljardu dolāru nodokļu ieņēmumus valstij.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio vienošanos nosaucis par ievērojamu ieguvumu abām tautām, uzsverot, ka tā radīšot tūkstošiem labi apmaksātu darbavietu un veicināšot Venecuēlas ekonomikas atjaunošanu. Sīkāku vienošanās nosacījumu gan atklāts maz — ASV amatpersona atklājusi, ka valdība saglabās 55% kontroli kopuzņēmumā ar pieredzējušu privātu operatoru, savukārt vienošanās esot noslēgta uz 100 gadiem.
Analītiķu skepse
Enerģētikas eksperti pauž piesardzību. Konsultāciju uzņēmuma pārstāvis Deivids Goldvins norādīja, ka nav precedenta ASV valdībai iznomāt un vadīt Venecuēlas naftas atradnes, un nav skaidrs, vai tas nepārkāptu valsts konstitūciju vai likumdošanu. Viņš arī uzsvēra, ka politiskā nenoteiktība, vājais elektrotīkls un ierobežotā eksporta kapacitāte varētu kavēt reālas investīcijas.
Jurists Aleksandrs Kaipers atzina, ka vienošanās varētu būt nozīmīga, taču nav skaidrs, vai un cik ātri rezerves pārtaps reālās investīcijās.
Venecuēlai pieder lielākās pierādītās naftas rezerves pasaulē — aptuveni 303 miljardi barelu, taču ieguve strauji samazinājusies kopš 1990. gadu beigām sankciju un valsts naftas uzņēmuma vadības pastiprinātas kontroles dēļ. Trampa solījums izmantot šīs rezerves nāk brīdī, kad naftas cenas pasaulē strauji cēlušās Irānas kara un traucējumu dēļ Hormuza šaurumā, radot spiedienu pirms ASV vidusposma vēlēšanām novembrī.
