Nepālas un Ķīnas robežā postošā dubļu plūsmā gājuši bojā simtiem cilvēku, skaidro ģeologs
Uz Nepālas un Ķīnas robežas kalnu apvidū noticis postošs dubļu un grunts plūsmas negadījums, kurā bojā gājuši simtiem cilvēku. Ģeologs Konstantīns Ranks LSM intervijā skaidroja, kādi dabas procesi to izraisīja.
Nepālas un Ķīnas pierobežas kalnu apvidū norisinājusies postoša dubļu un grunts plūsma, kurā bojāgājušo skaits sasniedzis vairākus simtus cilvēku. Notikuma mērogs izraisījis plašu rezonansi, jo šāda veida katastrofas parasti neskar tik lielu cilvēku skaitu vienlaikus.
Ģeologs Konstantīns Ranks LSM sniegtajā intervijā skaidroja, ka postošā plūsma nav radusies pēkšņi vai izolēti — tā ir vairāku secīgu dabas procesu rezultāts, kas kalnu apvidū norisinājušies vienlaikus vai cieši viens pēc otra. Pēc ģeologa domām, tieši šo procesu kombinācija noveda pie tik smagām un plaši izplatītām sekām.
Ranks arī norādīja, ka apturēt tik spēcīgu un postošu plūsmu, kāda izveidojās Nepālā, praktiski varētu vienīgi milzīga grunts dambis — proti, jebkāda cita veida aizsargbūve nespētu izturēt šāda mēroga dabas stihijas radīto spiedienu un apjomu.
Notikums vēlreiz apliecina, cik neaizsargāti kalnu reģioni ir pret sarežģītiem ģeoloģiskiem un klimatiskiem procesiem, kuru mijiedarbība var novest pie strauju un grūti kontrolējamu dabas katastrofu rašanās, apdraudot vietējo iedzīvotāju dzīvības un drošību.
