Atcerei Latgales kultūras darbinieku Jāni Cybuļski
Portālā lakuga.lv publicēts Lilijas Limanes atceres raksts par latgaliešu kultūras darbinieku Jāni Cybuļski (1911–1997), kurš bija izdevējs, rakstnieks un valodas vācējs. Autore atgādina viņa ieguldījumu latgaliešu kultūras saglabāšanā padomju laikā.
Portālā lakuga.lv publicēts literatūrzinātnieces Lilijas Limanes raksts par Jāni Cybuļski (1911. gada 19. oktobris – 1997. gada 3. janvāris), latgaliešu kultūras darbinieku, grāmatu izdevēju un rakstītāju. Raksts veidots kā atcere un ievads viņa grāmatai „Veritas nostra est” (latgaliski „Patiesība ir mūsu”), kas izdota Rēzeknē 2019. gadā. Autore uzskata, ka Cybuļskis bijis daudz vairāk nekā latgaliešu literatūras klasiķa Andrīva Jūrdža mazdēls un viņa manuskriptu pārrakstītājs.
Dzīves gaita
Cybuļskis uzauga Nautrēnu pagasta Dekteros daudzbērnu ģimenē un bija jaunākais no pieciem bērniem. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, kur sadraudzējās ar vēlāko grāmatizdevēju Vladislavu Lāci. Pirmie dzejoļi publicēti 1931. gadā žurnālos „Sauleite” un „Zīdūnis” ar pseidonīmu J. Sylmalīts. Studijas viņš sāka tikai 40. gadu beigās, taču tās pārtrauca arests.
No 1933. gada viņš strādāja par ticības mācības skolotāju Viļakas draudzes skolās un apmeklēja attālas mājas, lai pārdotu grāmatas. Vēlāk Viļakā atvēra grāmatnīcu „Centeiba”. Kopā ar Lāci 1939.–1940. gadā viņš nodarbojās ar izdevējdarbību: Lācis bija atradis Jūrdža rokrakstu un pārdevis to Valsts bibliotēkai par 150 latiem, bet Cybuļskis pārliecināja māti atdot Jūrdža grāmatu, lai par iegūtajiem 300 latiem varētu izdot grāmatas. Tika izdoti vairāki darbi, tostarp Lāča romāns „Bruoli”. Padomju okupācija šo darbu pārtrauca.
Represijas un darbs trimdā mājās
- gadā Cybuļskis nonāca Kurzemē un strādāja par skolotāju Raņķu skolā. 1949. gadā padomju vara viņu notiesāja uz 25 gadiem piespiedu darbos par „dzimtenes nodevību”. Apsūdzības iemesls nav skaidrs. Sešus gadus viņš strādāja pie Volgas–Donas kanāla būves, un 1955. gadā atgriezās dzimtenē. Pedagoga darbu atsākt nevarēja, tāpēc strādāja Bolderājas zivju rūpnīcā, dzīvodams Rīgas nomalē Dārzciemā.
Savā dārzā viņš iekārtoja darbnīcu, kur tēlnieki Antons Velikāns un Bartulis Buls veidoja pieminekļus latgaliešu kultūras darbiniekiem. Pirmais piemineklis bija Andrīvam Jūrdžam; tā atklāšana Nautrēnos bija liels kultūras notikums.
Literārais mantojums
Cybuļskis rakstīja apceres, atmiņas un pārdomas, tostarp par Pēteri Miglinieku un Jūrdžu. Savas pārdomas viņš dēvēja par „patiesību skaidrojošiem dokumentiem” par latgaliešu tautas un valodas vietu pasaulē. Pēdējos desmit dzīves gadus viņš veltīja latgaliešu valodas skaidrojošās vārdnīcas veidošanai. Manuskripts glabājas Rakstniecības un mūzikas muzejā un gaida pētniekus.
