Atceroties Baltijas ceļu — 1989. gada cilvēku ķēdi par brīvību
1989. gada 23. augustā vairāk nekā miljons lietuviešu, latviešu un igauņu sadevās rokās 600 kilometru garā ķēdē no Viļņas līdz Tallinai, pieprasot atzīt Molotova-Ribentropa pakta slepenos protokolus. Notikums kļuvis par vienu no spilgtākajiem Baltijas neatkarības atgūšanas simboliem.
- gada 23. augustā notika viens no visspilgtākajiem Baltijas valstu jaunākās vēstures notikumiem — Baltijas ceļš. Šajā dienā vairāk nekā miljons Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, izveidojot nepārtrauktu cilvēku ķēdi, kas savienoja trīs galvaspilsētas.
Ķēde sākās pie Tompea pils Tallinā, gāja cauri Rīgai, šķērsojot Daugavu, un noslēdzās pie Ģedimina torņa Viļņā. Ar šo akciju cilvēki pieprasīja publiski atzīt Molotova-Ribentropa pakta slepenos papildprotokolus, kas 1939. gadā noteica Baltijas valstu likteni, un pauda gribu atjaunot valstu neatkarību.
Organizētāji un nozīme
Akciju kopīgi organizēja trīs valstu tautas kustības — Igaunijas Tautas fronte Rahvarinne, Latvijas Tautas fronte un Lietuvas Reformu kustība Sajūdis. Baltijas ceļš parādīja, kā trīs atšķirīgas nācijas spēja radīt kopīgu garīgo vienotību kā katras valsts iekšienē, tā starp valstīm, apvienojoties kopīga mērķa — totalitārā režīma seku pārvarēšanas — vārdā.
Vieta pasaules atmiņā
Notikums šodien tiek uzskatīts par vēsturisku simbolu, kas atgādina par solidaritātes un vārda brīvības nozīmi. Dokumenti par Baltijas ceļa organizēšanu iekļauti UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā ar kopīgu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sagatavotu nomināciju "Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības".
