Atklāts, cik maz nodokļu maksā karalis Čārlzs

Karaliskās finanšu noslēpumainības plīvurs ceturtdien tika nedaudz atvirzīts, kad pirmo reizi tika atklāta karaļa Čārlza gada nodokļu summa. Tas nebija pilns nodokļu deklarācijas dokuments, bet gan divu teikumu paziņojums, kurā norādīts, ka viņa nodokļu maksājums 2024.–2025. gadā bija 12,9 miljoni mārciņu, bet iepriekšējā gadā nedaudz mazāks. Kopējā samaksātā nodokļu summa kopš kāpšanas tronī sasniedz 30 miljonus mārciņu.

Atšķirībā no citiem pilsoņiem, monarhs nav juridiski atbildīgs par nodokļu maksāšanu, taču karalis un viņa māte pirms viņa brīvprātīgi sāka maksāt nodokļus 1993. gadā. Deklarācijā trūkst sīku detaļu — nav zināmi viņa kopējie ienākumi, privātās bagātības apjoms, kā arī tas, cik daudz nodokļu samazināts par izdevumiem, kas saistīti ar karalisko pienākumu pildīšanu.

Neskatoties uz to, atklātā informācija atsedz vienu pārsteidzošu faktu: karaļa nodokļu rēķins ir ļoti zems pat salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuriem ir mazāka bagātība. Pateicoties Guardian pētījumam “Kroņa izmaksas” (2023), karaļa privātā bagātība jeb “privy purse” tiek lēsta vismaz 1,8 miljardu mārciņu apmērā. Tajā ietilpst Lankasteras hercogiste — 690 miljonu mārciņu zemes un īpašumu portfelis, kas katru gadu dod 25 miljonu mārciņu ienākumus —, kā arī citi aktīvi, piemēram, automašīnas, rotaslietas, mākslas darbi un privātās rezidences Balmoralā un Sandringemā. Nav zināms, cik lieli ir karaļa finanšu ieguldījumi un to ieņēmumi.

Karaļa maksātais nodoklis attiecas uz visu privāto mantu. Tā kā nav zināmi kopējie ienākumi, nevar aprēķināt efektīvo nodokļa likmi, taču salīdzinājumi ar citiem nodokļu maksātājiem rada jautājumus. Šī gada Sunday Times nodokļu sarakstā redzams, ka fondu pārvaldnieks Suneils Setija, kura bagātība arī lēsta 1,8 miljardu mārciņu apmērā, samaksājis 114 miljonus mārciņu nodokļos — desmit reizes vairāk nekā karalis 2023.–2024. gadā. Mūziķis Eds Šīrans, kura 410 miljonu mārciņu bagātība ir tikai daļa no karaļa, samaksāja 20 miljonus mārciņu, autore Dž. K. Roulinga (aptuveni 975 miljoni mārciņu) — 47 miljonus, bet pat futbolists Ērlings Hālands (norvēģis) maksā vairāk — viņa pēdējais nodokļu rēķins bija 17 miljoni mārciņu.

Bez plašākas informācijas par privātās mantas apjomu un struktūru nav iespējams noteikt, kāpēc karaļa rēķins ir tik zems. Zināms, ka Lankasteras hercogiste nav apliekama ar nodokļiem tāpat kā uzņēmums vai trests — kapitāla pieaugums no īpašumu pirkšanas un pārdošanas, kā arī īres ienākumi var uzkrāties un tikt reinvestēti bez nodokļiem, ļaujot karaļa bagātībai augt ātrāk nekā viņa pavalstniekiem. Privāto mantu var raksturot kā mazu nodokļu paradīzi: hercogistes aktīvi ir neapliekami, bet pārējie turējumi netiek atklāti. Pils paziņojumā norādīts, ka karalis brīvprātīgi maksā kapitāla pieauguma nodokli par privāto mantu un ka konti katru gadu tiek ārēji auditēti. Tomēr neviens cits pilsonis nevar izlemt, kādus nodokļus maksāt pēc saviem ieskatiem.