"Ātro kredītu" reklāmas atgriežas, bet jauniešu finanšu pratība joprojām vāja
Saeima atcēlusi pirms septiņiem gadiem noteikto ātro kredītu reklāmas aizliegumu, taču Latvijas Bankas dati rāda, ka jauniešu finanšu pratība joprojām ir zema. Vienas bijušās kredītņēmējas pieredze liecina, cik viegli var iestigt parādu slazdā.
Pirms septiņiem gadiem Latvijā aizliedza tā sauktās "ātro kredītu" reklāmas, jo bija daudz smagu gadījumu, kad jaunieši, uzņemoties nesamērīgas parādsaistības, zaudēja mājsaimniecības stabilitāti un īpašumus, bet daļa strādāja ārzemēs, lai spētu segt uzkrājušos procentu maksājumus. Tagad Saeima šo aizliegumu ir atcēlusi, argumentējot ar ierobežojuma nesamērīgumu un iedzīvotāju finanšu pratības uzlabošanos.
Tomēr Latvijas Bankas pārstāvji, atsaucoties uz veiktajiem pētījumiem, norāda, ka tieši jauniešu izpratne par finanšu sistēmas darbību joprojām ir vāja — 18–19 gadus vecu jauniešu finanšu pratības indekss sasniedz tikai 8 punktus no 20 iespējamiem. Vēl pirms aizlieguma atcelšanas bija vērojams pieaugums gan nebanku kreditētāju kopējā kredītportfelī, gan noslēgto darījumu skaitā, kas liek apšaubīt, vai sabiedrības finansiālā noturība patiešām ir uzlabojusies.
Vienas sievietes pieredze
Situāciju labi ilustrē kādas sievietes, redakcijā zināmas ar segvārdu Anita, stāsts. 21 gada vecumā, strādājot par pārdevēju apģērbu veikalā ar algu ap 200–300 latu mēnesī, viņai gribējās atļauties vairāk, nekā ienākumi ļāva. Kolēģe ieteica paņemt ātro kredītu — Anita nolēma, ka spēs to atmaksāt. Taču viena aizņemšanās pārauga vairākos jaunos kredītos un iepriekšējo pagarinājumos, kas ievilka viņu 11 gadus ilgā parādu ciklā.
Anita stāsta, ka situācija kļuva nekontrolējama, kad viņai bija jāpabeidz augstskola, taču tas neizdevās, un vectēvs, kurš līdz tam sniedza nelielu finansiālu atbalstu, pārstāja to darīt. Kredītu summas nemitīgi auga, jo katru reizi tos vajadzēja vai nu dzēst, vai pagarināt, un galu galā atmaksa kļuva neiespējama. No šī parādu loka viņa izkļuvusi tikai pavisam nesen.
