Audžuģimeņu skaits Latvijā turpina samazināties – trešo gadu pēc kārtas vairāk statusu izbeigts nekā piešķirts

Bērnu aizsardzības centra (BAC) analītiskajā pārskatā par 2025. gadu atklājas, ka jau trešo gadu pēc kārtas audžuģimenes statuss izbeigts vairāk ģimenēm, nekā tas piešķirts. 2025. gadā statuss piešķirts 40 ģimenēm, bet izbeigts 63, salīdzinot ar 2024. gadu, kad piešķirts 42 un izbeigts 50, un 2023. gadu (51 piešķirts, 57 izbeigts).

Starp statusa izbeigšanas iemesliem minēti personiski apstākļi, piemēram, motivācijas zudums, veselības problēmas, izdegšana vai izmaiņas nodarbinātībā, kā arī ģimenes apstākļi – laulības šķiršana, bērna piedzimšana vai dzīvesvietas maiņa. Trīs ģimenēm statuss atņemts pārkāpumu dēļ.

Kopējais audžuģimeņu skaits 2025. gada beigās bija 654, kas ir mazāk nekā 2024. gadā (686). No tām 87 jeb 13,3% nebija ievietots neviens bērns – tas ir zemākais rādītājs četru gadu laikā. Vēl 36 ģimenes dažādu iemeslu dēļ nevarēja uzņemt bērnus.

Specializēto audžuģimeņu skaits 2025. gadā bija 142, tostarp 96 krīzes audžuģimenes un 46 audžuģimenes bērniem ar invaliditāti. Šajā grupā statuss piešķirts desmit ģimenēm, bet izbeigts divām. Nevienai specializētajai audžuģimenei statuss netika atņemts pārkāpumu dēļ. 15 specializētajās audžuģimenēs gada beigās nebija bērnu, bet septiņas nevarēja tos uzņemt.

Ārpusģimenes aprūpē 2025. gadā bija 5160 bērni, kas ir mazāk nekā 5341 2024. gadā. No tiem 62,4% dzīvoja pie aizbildņiem, 25,9% – audžuģimenēs, bet 11,7% – institūcijās. Ģimeniskā vidē aprūpēti 88,3% bērnu, tomēr šis īpatsvars turpina samazināties (2023. gadā – 90,2%, 2024. gadā – 89%).

BAC norāda uz satraucošu tendenci – 82% bērnu institūcijās uzturas ilgāk par sešiem mēnešiem, īpaši pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Pērn 370 bērniem mainīts aprūpētājs, no tiem 82 no ģimeniskās vides (47 no audžuģimenēm un 35 no aizbildņu ģimenēm) nonākuši institūcijās. Vienlaikus 64 bērni no institūcijām ievietoti audžuģimenēs, bet 41 – aizbildņu ģimenēs.

Centrs uzsver nepieciešamību analizēt biežas aprūpētāju maiņas cēloņus un attīstīt atbalsta mehānismus, lai mazinātu šo parādību, kā arī stiprināt ģimeniskās aprūpes formas kā ilgtspējīgāko risinājumu bērnu labklājībai.