Augstākā tiesa atzīst Vides pārvaldes 2020. gada vilku medību kvotu par nelikumīgu

Igaunijas Augstākā tiesa piektdien pasludināja spriedumu, ar kuru atzina Vides pārvaldes 2020. gada rīkojumu par vilku medībām par nelikumīgu. Iestāde bija atļāvusi 2020./2021. gada medību sezonā nomedīt 140 vilkus, taču neņēma vērā Bernes konvencijas prasības, kas tobrīd noteica stingru aizsardzību šai sugai.

Nevalstiskā organizācija "Eesti Suurkiskjad" (Igaunijas lielie plēsēji) apstrīdēja lēmumu tiesā, norādot, ka vilku populācija nav labvēlīgā stāvoklī un ka tik liels medību apjoms neļautu tai atjaunoties. Administratīvā tiesa un apgabaltiesa sūdzību noraidīja, uzskatot lēmumu par likumīgu, bet Augstākā tiesa lietu izskatīja no jauna.

Galvenais jautājums bija, vai vilku aizsardzība jāvērtē saskaņā ar ES Biotopu direktīvu vai Bernes konvenciju. Igaunija, iestājoties ES 2004. gadā, lūdza atkāpi no Biotopu direktīvas, lai piemērotu maigāku aizsardzības režīmu vilkiem. Tomēr Igaunija bija pievienojusies Bernes konvencijai jau 1992. gadā un, atšķirībā no Latvijas, Lietuvas un Polijas, nebija lūgusi izņēmumu attiecībā uz vilku aizsardzību.

Augstākā tiesa norādīja, ka atkāpe no direktīvas neatbrīvo valsti no pienākuma ievērot konvencijas stingrākās prasības. Tiesa uzsvēra, ka ir iespējams izpildīt abus tiesību aktus vienlaikus, jo ES tiesības neaizliedz piemērot stingrākus aizsardzības noteikumus. Vides pārvalde pieļāva būtisku kļūdu, balstoties uz direktīvas maigāko aizsardzības standartu un neņemot vērā konvenciju.

Lietā tika lūgts arī ES Tiesas prejudiciāls nolēmums, kas 2025. gadā noteica, ka novērtējumam jābalstās uz labākajiem zinātniskajiem datiem un, ja pastāv šaubas, jāpiemēro piesardzības princips. Augstākā tiesa norādīja, ka piesardzības princips varētu nozīmēt, piemēram, nepaļauties uz optimistiskākajām populācijas aplēsēm. Kopš 2025. gada vilki ir pakļauti maigākam aizsardzības režīmam gan Bernes konvencijā, gan ES direktīvā, taču tas neietekmē 2020. gada rīkojuma likumības vērtējumu.