Augstākā tiesa: prasība par latgaliešu rakstu valodas lietojumu bāriņtiesā jāizskata pēc būtības

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 17. augustā pieņēma lēmumu lietā, kas skar latgaliešu rakstu valodas lietojumu saziņā ar valsts un pašvaldības iestādēm. Senāts atzina, ka administratīvu lietu nedrīkst noraidīt kā "acīmredzami nepamatotu", ja tajā ir nopietnas juridiskas diskusijas, un šajā gadījumā tāda ir.

Lietas priekšvēsture

Strīds aizsākās, kad kāda persona 2024. gada septembrī iesniedza Tukuma novada bāriņtiesai latgaliešu rakstu valodā sagatavotus iesniegumus. Bāriņtiesa atteicās tos izskatīt pēc būtības, norādot, ka oficiālajā saziņā obligāti jālieto latviešu valoda, un pieprasīja dokumentus latviešu literārajā valodā. Persona uzskatīja, ka bāriņtiesas rīcība ir prettiesiska, un vērsās tiesā, prasot atzīt to par tādu un piešķirt atlīdzību par morālo kaitējumu. Administratīvā rajona tiesa sākotnēji prasību atteicās izskatīt, uzskatot to par nepietiekami pamatotu.

Senāta secinājumi

Senāts gan nelēma pēc būtības, kurai pusei taisnība, taču atzina, ka jautājums par latgaliešu rakstu valodas statusu ir pietiekami nozīmīgs, lai to izskatītu pilnā tiesas procesā. Tas ļaus dziļāk analizēt Valsts valodas likumu, Satversmi un Latvijas vēsturisko zemju likumu, kas latgaliešu rakstu valodu nosaka kā vienu no vēsturiskajiem latviešu valodas rakstības paveidiem. Lēmums attiecas tikai uz konkrēto lietu un neuzliek visām iestādēm pienākumu bez izņēmuma pieņemt latgaliski sagatavotus dokumentus.

Valodas centra vērtējums

Valsts valodas centra direktore Inese Muhka norādīja, ka labas pārvaldības princips paredz šādus dokumentus pieņemt, tomēr reģionos, kur latgaliešu valoda tiek lietota mazāk, situācija var būt sarežģītāka. Viņa piebilda, ka iestādes var lūgt papildu tulkojumu vai iesaistīt valodu pārzinošus darbiniekus, taču tiesvedības dokumentācijai jābūt saprotamai visiem procesa dalībniekiem.