Augstākā tiesa vērtē: vai VID drīkst vākt datus par cilvēku pirms audita sākšanas

Lietas pamatā ir situācija, kad cilvēks nav ticis informēts par oficiāla nodokļu audita sākšanu, taču atbildīgā valsts iestāde jau pirms tam klusībā vākusi informāciju par viņa bankas kontiem un analizējusi ierakstus sociālajos tīklos.

Strīds izvērtās saistībā ar ienākumiem, kas gūti no kucēnu tirdzniecības. Šis šķietami neliela mēroga gadījums nonāca līdz Augstākajai tiesai, kurai bija jāsniedz principiāls vērtējums par būtiski plašāku jautājumu — kur atrodas robeža starp valsts iestāžu pilnvarām uzraudzīt iedzīvotāju ienākumus un indivīda tiesībām uz privātumu digitālajā laikmetā.

Kāpēc tas ir svarīgi

Mūsdienās liela daļa cilvēku saimnieciskās darbības pēdu atstāj tiešsaistē — sociālajos tīklos, tiešsaistes sludinājumos, digitālajos maksājumos. Tas rada jautājumu, cik tālu valsts iestādes drīkst iet, apkopojot šādu informāciju, pirms tās vispār ir sākušas formālu, personai zināmu pārbaudes procesu.

Augstākās tiesas sniegtais vērtējums šajā lietā tiek raksturots kā tāds, kas nebūs patīkams nodokļu inspektoriem — norāde uz to, ka tiesa noteikusi ierobežojumus praksei, kurā dati par personu tiek vākti bez tās ziņas vai oficiāla audita uzsākšanas.

Lietas iznākumam var būt nozīme plašākā kontekstā, jo tas skar ne tikai konkrēto strīdu par kucēnu tirdzniecības ienākumiem, bet arī vispārīgus principus par to, kādos apstākļos un cik agrīnā stadijā valsts institūcijas drīkst iejaukties iedzīvotāju privātajā dzīvē informācijas vākšanas nolūkā.