Augstākā tiesa: VID nedrīkst slepeni vākt datus par cilvēku pirms audita sākuma
Augstākā tiesa lēmusi principiālā strīdā par to, cik tālu Valsts ieņēmumu dienests drīkst vākt informāciju par nodokļu maksātāju, pirms tam oficiāli paziņots par audita sākšanu.
Strīds radies saistībā ar personas ienākumiem no kucēnu tirdzniecības, kad izrādījās, ka valsts iestāde jau bija vākusi ziņas par cilvēka bankas kontiem un pārbaudījusi viņa aktivitāti sociālajos tīklos, lai gan attiecīgā persona par audita uzsākšanu nebija informēta. Lieta nonāca līdz Augstākajai tiesai, kurai bija jāsniedz atbilde uz principiālu jautājumu — vai valsts iestādēm ir tiesības vākt un analizēt datus par indivīdu vēl pirms formāla audita procesa sākšanas, un kur šajā gadījumā ir robeža starp valsts kontroles funkciju un cilvēka tiesībām uz privātumu digitālajā laikmetā.
Šāda veida strīdi kļūst arvien aktuālāki, jo tehnoloģiju attīstība iestādēm ļauj arvien vieglāk piekļūt informācijai par cilvēku finansiālo un sociālo aktivitāti internetā, savukārt tiesību normas ne vienmēr skaidri nosaka, kad šāda datu vākšana kļūst nesamērīga vai prettiesiska.
Tiesas spriedums tiek raksturots kā tāds, kas nepatiks nodokļu inspektoriem, kas liecina, ka nolēmums ierobežo vai precizē to, kādā apjomā un kādā brīdī iestādes drīkst sākt vākt informāciju par konkrētu personu, pirms tā tiek oficiāli informēta par pret to vērstu pārbaudi.
Nolēmumam var būt nozīme ne tikai konkrētajā lietā par kucēnu tirdzniecības ienākumiem, bet arī plašāk — attiecībā uz visiem gadījumiem, kad valsts iestādes vēlas pārbaudīt personas ienākumus vai saimniecisko darbību, izmantojot bankas datus vai publiski pieejamu informāciju sociālajos tīklos. Tas var kalpot kā precedents turpmākajām lietām, kurās tiks vērtēts, vai iestāžu rīcība atbilst tiesiskuma un samērīguma principiem.
