Austrālijas centrālā banka atzīst: inflācijas savaldīšana neizdodas kā plānots

Austrālijas Rezervju banka (RBA) jau piecus gadus cīnās, lai inflāciju atgrieztu pie 2,5% mērķa, taču lielākoties bez panākumiem. Situācija ir radījusi dziļu sabiedrības neapmierinātību ar dzīves dārdzību.

RBA vicegubernators Endrū Hauzers otrdien ABC raidījumā "7:30" atzina, ka cilvēki ir dusmīgi par inflāciju, kas ilgstoši pārsniedz mērķa līmeni. Viņš gan norādīja, ka banka vēl nav gatava paziņot, ka "pietiek", lai gan šis brīdis tuvojas.

Neveiksmīgs gads

RBA deviņu locekļu padome cerēja, ka šogad veiktie trīs procentlikmju paaugstinājumi ļaus pakāpeniski samazināt inflāciju līdz 2,5% nākamā gada beigās. Taču apstākļi ir mainījušies nelabvēlīgā virzienā.

Svarīgākais trieciens ir pilnīgs ASV un Irānas pamiera sabrukums, kam seko savstarpēji uzbrukumi naftas tankkuģiem un infrastruktūrai Hormuza šauruma tuvumā. Pasaules naftas cena pirmo reizi kopš jūlija pārsniegusi 100 ASV dolāru par barelu, un degvielas cenas Austrālijā atkal pieaug.

Vienlaikus straujš datu centru investīciju pieaugums šogad rada papildu spiedienu uz būvniecības nozari, kurai jau tāpat trūkst materiālu un darbaspēka mājokļu, ceļu un dzelzceļu būvniecībai. Lai gan mājsaimniecības sūdzas un jūtas nomāktas, patēriņš tomēr saglabājas pārsteidzoši aktīvs, savukārt Austrālijas produktivitāte paliek nemainīga.

Tirgi gaida likmju celšanu

Investori un arvien vairāk ekonomistu uzskata, ka RBA drīz nāksies rīkoties izlēmīgāk. Finanšu tirgi vērtē vairāk nekā 70% iespēju, ka 29. septembrī sekos jauns procentlikmes paaugstinājums, un pat pieļauj otru celšanu vēl šogad.

Hauzers skaidroja, ka banka apzināti izvēlējusies lēnāku pieeju, lai saglabātu pēc iespējas vairāk darbavietu — kopš 2021. gada vidus bezdarbs bijis zem 5% gandrīz visu laiku, kas ir vēsturisks rādītājs. Tomēr, viņaprāt, līdzsvars sāk mainīties, un galvenā problēma joprojām ir pārāk augstā inflācija.