Austrumu flanga valstis atbalsta Ukrainu un Moldovu, bet atšķiras par nosacījumiem
Deviņu ES Austrumu flanga valstu nostāju salīdzinājums liecina, ka Ukrainas un Moldovas pievienošanās tiek atbalstīta, taču atšķiras argumenti un prasības. Dažas valstis to uzskata par drošības nepieciešamību, citas uzstāj uz stingriem kritērijiem.
Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā pārvērtis ES paplašināšanos no tehnokrātiska procesa par ģeopolitisku prioritāti. Eiropadomes lēmums piešķirt Ukrainai un Moldovai kandidātvalsts statusu un sākt pievienošanās sarunas to apliecina. Ziņojumā salīdzinātas deviņu Austrumu flanga dalībvalstu — Bulgārijas, Čehijas, Somijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas — nostājas.
Visas deviņas oficiāli atbalsta abu valstu pievienošanos, tomēr motivācija atšķiras. Polija, Rumānija un Baltijas valstis paplašināšanos pamato ar drošību. Polijas premjers Donalds Tusks norādījis, ka bez neatkarīgas un drošas Moldovas nevar būt drošas ES. Rumānijai Moldova ir stratēģiska prioritāte; amatpersonas to dēvē par vienīgo iespēju stabilai nākotnei. Lietuva un Latvija to uzskata par instrumentu, kas mazina Krievijas ietekmi un stiprina demokrātiju pie ES robežas. Somijas amatpersonas uzsver, ka Ukrainas dalība uzlabotu ES drošību.
Tomēr atbalsts nav beznosacījumu. Gandrīz visas valstis pieprasa Kopenhāgenas kritēriju izpildi un reformas. Čehija brīdina, ka nedrīkst mīkstināt nosacījumus, un atgādina, ka tai pašai bija jāgaida astoņi gadi. Slovākija un Somija runā par nopelnos balstītu procesu. Rumānija, Lietuva un Latvija arī noraida kritēriju vājināšanu. Pēc 2026. gada valdības maiņas Ungārija atcēla veto pirmās sarunu kopas atvēršanai, taču premjers Pēters Maģars nepiekrīt automātiskai visu kopu atvēršanai, jo tas būtu netaisni pret Rietumbalkānu kandidātēm.
Domstarpības redzamas arī iekšpolitikā. Polijā vēsturiskie jautājumi, tostarp Volīnijas traģēdija, joprojām sarežģī attiecības; galēji labējās partijas prasa atlikt Ukrainas uzņemšanu. Bulgārijā sabiedrība pret Ukrainu noskaņota vēsāk nekā pret Moldovu, un nacionālisti iebilst pret paplašināšanos. Slovākijas koalīcijas partija brīdina par ekonomiskiem un drošības riskiem. Savukārt Lietuvā, Latvijā un Somijā politiskā vienprātība ir plašāka, lai gan pastāv atsevišķi eiroskeptiķi. Rumānijā Moldova tiek uzskatīta par īpašu atbalsta objektu, bet Ukrainas pievienošanos galēji labējie noraida.
Ekonomiskās bažas saistītas ar lauksaimniecību un budžetu. Polijā, Bulgārijā, Ungārijā un Slovākijā dominē bailes par Ukrainas lauksaimniecības konkurenci un subsīdiju pārdali. Bulgārijā jau bijuši protesti par Ukrainas graudu importu, bet Slovākijas uzņēmēji baidās, ka paplašināšanās samazinās pieejamo ES atbalstu.
