Azerbaidžāna, Gruzija un Kazahstāna paplašina Vidējo koridoru, interesi izrāda Beļģijas uzņēmumi
Azerbaidžāna, Gruzija un Kazahstāna izstrādājušas kopīgu plānu Vidējā koridora attīstībai, lai līdz 2029. gadam pa to pārvadātu 30 miljonus tonnu kravu gadā. Beļģijas uzņēmumi apspriež ieguldījumus loģistikas centrā Kazahstānā un digitālu pilotprojektu.

Azerbaidžāna, Gruzija un Kazahstāna pastiprina sadarbību Vidējā koridora attīstībā. Tas ir topošs tirdzniecības ceļš, kas savieno Ķīnu un Centrālāziju ar Eiropas tirgiem caur Kaspijas jūru un Dienvidkaukāzu līdz Melnajai jūrai. Trīs valstis izstrādājušas kopīgu plānu, lai uzlabotu transporta infrastruktūru, racionalizētu loģistiku un padarītu pārrobežu tirdzniecību ātrāku. Avots norāda, ka karš Irānā būtiski traucējis kuģniecību caur Hormuzas šaurumu, tāpēc alternatīvie maršruti kļūst vērtīgāki.
Beļģijas uzņēmumu interese
Kazahstānas ārlietu ministrs Muhtars Tileuberdi 16. novembrī darba vizītē Briselē tikās ar Beļģijas uzņēmumu Sarens Group, Ahlers Logistics un BIM e-Solutions vadītājiem. Pēc Kazahstānas Ārlietu ministrijas datiem, sarunās ar Sarens Group pārstāvjiem apspriests piedāvātais 50 miljonu ASV dolāru (45,4 miljoni eiro) ieguldījums Žetisu apgabalā pie Ķīnas robežas. Plānotais transporta un loģistikas centrs ietvertu 2,1 kilometru apvedceļu, pagaidu uzglabāšanas vietas un infrastruktūru smagu kravu apstrādei. Tas palielinātu Nur Žolī robežpārejas jaudu un mazinātu kravu sastrēgumus uz Kazahstānas un Ķīnas robežas.
Atsevišķās sarunās ar Ahlers Logistics vadītāju Deivu van den Bosu un BIM e-Solutions vadītāju Maiklu Bariju apspriests 90 dienu pilotprojekts “Digitālais Vidējais koridors”, kas ieviestu digitālu kravu izsekošanu un vienkāršotu muitas datu apmaiņu.
Mērķis — 30 miljoni tonnu līdz 2029. gadam
Gruzijas vicepremjere un ekonomikas ministre Marjama Kvrivišvili telekanālam Imedi apstiprināja, ka plāna mērķis ir līdz 2029. gadam pa koridoru pārvadāt 30 miljonus tonnu kravu. Gruzija plāno līdz 2029. gadam ieguldīt aptuveni 7 miljardus dolāru (6,4 miljardi eiro) ostās, dzelzceļos, ceļos un aviācijas infrastruktūrā. Kopīgie pasākumi paredz saskaņot muitošanu un tarifu politiku, kā arī palielināt ostu un dzelzceļa jaudu.
Turan pētniecības centra pētnieks Bako Heladze norāda, ka ierobežota kravu apjoma jauda joprojām ir viens no lielākajiem šķēršļiem. Pēc Pasaules Bankas 2023. gada aplēsēm, koridors līdz 2030. gadam varētu trīskāršot kravu apjomu, taču tas joprojām ir ievērojami mazāks par Ziemeļu maršrutu caur Krieviju.
Briselē 17. novembrī notika arī otrā ministru sanāksme par starpreģionu drošību un savienojamību, kurā piedalījās ES amatpersonas un vairāku valstu ārlietu ministri. Tileuberdi uzsvēra Kazahstānas ieinteresētību sadarbībā ar Eiropas partneriem.

/nginx/o/2023/04/21/15270962t1h15a1.jpg)
