ceturtdiena, 2026. gada 19. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

LauksaimniecībaPublicēts: 2026. gada 20. novembris 00:03

Baltezerā meklē jaunas ienākumu iespējas mazapjoma piekrastes zvejniekiem

4. novembrī Baltezerā notika pirmā projekta Baltic Sea Ranger darbnīca, kurā apsprieda, kā Latvijā pielāgot Vācijā radīto modeli, ļaujot zvejniekiem kļūt par jūras sargiem un papildus nopelnīt. Dalībnieki vienojās par vairākiem priekšnoteikumiem modeļa darbībai.

Foto: Lauku tīkls (LLKC)

Baltezerā 2026. gada 4. novembrī pulcējās aptuveni 30 dalībnieku uz pirmo projekta Baltic Sea Ranger līdzdalības darbnīcu (Living Lab). Tajā apsprieda, kā Latvijas mazapjoma piekrastes zvejniekiem pielāgot Sea Ranger modeli, kas radies Vācijā un paredz, ka zvejnieki kļūst par sava veida “jūras sargiem” un iesaistās jūras ekosistēmu apsaimniekošanā un aizsardzībā. Mērķis ir saglabāt piekrastes zvejniecību, radot papildu ienākumus no darbībām, kas vienlaikus palīdz Baltijas jūrai.

Kas piedalījās

Koncepcija radusies pēc pašu zvejnieku iniciatīvas Vācijā, un to attīsta kopā ar zinātniekiem un citām ieinteresētajām pusēm. Darbnīcā piedalījās zivsaimniecības vietējo rīcības grupu, Latvijas Zvejnieku federācijas, biedrības “Mazjūras zvejnieki”, Zemkopības ministrijas, Baltijas Vides foruma un zinātniskā institūta “BIOR” (pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides jomā) pārstāvji. Savu pieredzi atklāja arī divi Vācijas zvejnieki, kas jau iesaistījušies šajā iniciatīvā.

Pasākumu organizēja Baltijas jūras saglabāšanas fonds (BaltCF) un biedrība Sea Ranger e.V., atbalstot Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC). Darbnīca notika projekta Baltic Sea Ranger (2025–2028) ietvaros, ko finansē Vācijas Federālais vides fonds (DBU).

Priekšnoteikumi un iespējamās darbības

Diskusijas centrā bija jautājums, kas nepieciešams, lai modelis Latvijā darbotos veiksmīgi. Dalībnieki minēja izglītības un kvalifikācijas pilnveides iespējas, uzticamu ilgtermiņa finansējumu un cieņpilnu sadarbību starp zvejniekiem, valsts iestādēm un citām institūcijām. Vienisprātis bija arī par veselīgu jūras vidi ar bagātīgiem zivju krājumiem un zvejnieku paaudžu nomaiņu.

Tika runāts par iespējamām jaunām darbībām: vides monitoringu, jūras ekoloģisko datu vākšanu un ar biotehnoloģijām saistītām aktivitātēm. Tajās izmantotu zvejnieku zināšanas, kuģus un pieredzi, neaizstājot tradicionālo zvejniecību.

Baltijas jūras saglabāšanas fonda izpilddirektors Dr. Thomas Winter norādīja, ka zvejnieki nav pašsaprotami partneri vides aizsardzības fondam, taču tieši tāpēc ideja ir interesanta. Martin Schlockwerder no Sea Ranger e.V. atzina, ka problēmas Baltijas valstīs un Vācijā ir līdzīgas, īpaši jauniešu trūkums nozarē.

Darbnīcas rezultātus izmantos modeļa turpmākajā izstrādē.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā