FAO vadītājs aicina iekļaut pārtikas drošību diplomātiskajos centienos konfliktu risināšanā
ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektors Čū Dundjuj Neapolē aicināja pārtikas drošību padarīt par neatņemamu diplomātijas daļu konfliktu novēršanā un risināšanā. Viņš nosauca trīs prioritātes, kā pārtikas krīzes mazināt jau diplomātiskā līmenī.

Itālijas pilsētā Neapolē notiekošajā Vidusjūras dialogu (MED-Dialogues) konferencē ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ģenerāldirektors Čū Dundjuj (QU Dongyu) aicināja pārtikas drošību uzskatīt par neatņemamu starptautisko diplomātisko pūliņu daļu, lai novērstu un izbeigtu konfliktus. Viņš uzsvēra, ka miers ir pārtikas drošības priekšnoteikums, bet pati pārtikas drošība kļuvusi stratēģiski svarīga diplomātijai, ekonomiskajai stabilitātei un starptautiskajai sadarbībai.
Bads konfliktu skartajās vietās
Pēc 2026. gada Globālā pārtikas krīžu ziņojuma datiem, 2025. gadā augstu akūtas pārtikas nenodrošinātības līmeni piedzīvoja 266 miljoni cilvēku 47 valstīs un teritorijās. Gazas joslas un Sudānas daļās ir apstiprināts bads. Konflikti iznīcina lauksaimniecības infrastruktūru, liedz zemniekiem piekļuvi zemei, traucē tirgus un tirdzniecību, un šīs sekas var saglabāties ilgi pēc karadarbības beigām. Nesenie traucējumi enerģijas, mēslojuma un transporta tirgos Persijas līča reģionā arī parādījuši, ka ģeopolitiski satricinājumi ietekmē pārtikas ražošanu un cenas tālu aiz tiešā konflikta zonas.
Trīs prioritātes
Pirmkārt, pārtikas drošības aizsardzībai jābūt daļai no diplomātijas konflikta apstākļos. Starptautiskās humanitārās tiesības aizliedz civiliedzīvotāju badināšanu kā kara metodi un paredz aizsargāt civilistus, humanitāro piekļuvi un viņu izdzīvošanai nepieciešamos objektus, tostarp pārtiku, kultūraugus un mājlopus.
Otrkārt, diplomātijai jāsargā cilvēku spēja ražot pārtiku. Lauksaimniecības sezonas nevar atlikt: ja zemnieki nevar piekļūt zemei, sēklām vai mēslojumam un nokavē sēju, sekas jūtamas mēnešiem. Tāpēc sarunās jārisina ne vien pārtikas palīdzības piegāde, bet arī vietējās ražošanas uzturēšana un atjaunošana.
Trešķārt, zinātniskajiem pierādījumiem un agrīnajai brīdināšanai jābūt tiešāk saistītai ar diplomātiskiem un finansēšanas lēmumiem, lai resursus mobilizētu agrāk.
„Pārtikas diplomātija nevar aizstāt politiskos risinājumus, kas nepieciešami konfliktu izbeigšanai, taču tā var palīdzēt panākt, ka pārtikas drošība kļūst par konkrētu prioritāti šajos risinājumos,” sacīja Čū.
Sesijā piedalījās arī Jemenas ārlietu un ārzemēs dzīvojošo ministre Afraha al Zuba un Arābu valstu līgas ģenerālsekretārs Nabils Fahmī. MED-Dialogues ir ikgadēja augsta līmeņa iniciatīva, ko virza Itālijas Ārlietu un starptautiskās sadarbības ministrija un Itālijas Starptautisko politikas studiju institūts (ISPI). Šā gada 12. izdevums norisinās no 19. līdz 21. novembrim Neapolē.


