Baltijā valda miers, kamēr Rietumu mediji baidās no Krievijas uzbrukuma
Kamēr Rietumu mediji un izlūkdienesti brīdina par iespējamu Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm, Baltijas valstu amatpersonas aicina saglabāt mieru. Vienlaikus Lietuva pastiprina ierobežojumus Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Pēdējo nedēļu laikā Eiropas izlūkdienesti un vairāki Rietumu līderi ir brīdinājuši par iespējamu Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm — no dezinformācijas kampaņām līdz pat militārai agresijai. Brīdinājumi sakrita ar negaidīto CIP direktora vizīti Maskavā, kā arī ziņām, ka Vašingtona esot brīdinājusi Baltijas valstu valdības par iespējamu Krievijas uzbrukumu. Rietumu mediji ir pilni ar draudošiem virsrakstiem, bet Maskava papildinājusi spriedzi ar kārtējiem kodoldraudiem, šoreiz saistībā ar Kaļiņingradu.
Baltijas valstu līderi uzsver, ka tas viss ir daļa no ilgstošas kampaņas, kuras mērķis ir dezorientēt sabiedrību. Izlūkošanas dati neliecina par tuvākā laika lielu uzbrukumu, taču sabotāžas un izlūkošanas operāciju draudi ir pieauguši. Daži analītiķi pauž bažas par iespējamiem "maldīgiem" droniem Baltijas gaisa telpā, taču Krievijas tanku virzība uz Viļņu tiek uzskatīta par maz ticamu. Lielbritānijas augstākais jūras spēku ģenerālis intervijā LRT atzina, ka viņu uztrauc vien iespēja, ka Krievija izdarītu kaut ko "muļķīgu", kas pārkāptu NATO kolektīvās aizsardzības slieksni.
Pagājušajā nedēļā izskanējuši arī konstruktīvāki paziņojumi — Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkevičs un NATO ģenerālsekretārs preses konferencē uzsvēra, ka alianse nestāv malā. Tomēr premjera vārdi vēlāk tika izrauti no konteksta, kad Kremļa pārstāvis pauda gandarījumu par Lietuvas vadītāja "mīkstināto" retoriku. Papildu neskaidrību radīja fakts, ka Baltijas valstis, Francija un Lielbritānija netika aicinātas uz NATO sanāksmi Vašingtonā — Lietuvas prezidents Gitans Nausēda to nodēvēja par "mākslīgu uzpūšanu".
Jauni ierobežojumi un sankcijas
Lietuvas valdība apstiprinājusi likumprojektu, kas paredz papildu aizliegumus Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem — tostarp aizliegumu iegādāties īpašumus pie stratēģiskiem objektiem. Aizliegums skartu arī personas, kas uzstājušās okupētajā vai anektētajā Ukrainas teritorijā. Lietuva vienlaikus noteikusi sankcijas Kremlim tuviem miljardieriem, kuri izvairījušies no ES līmeņa sankcijām.
Tāpat Lietuva ziņo, ka kopš 2022. gada skolēnu skaits, kas mācās krievu valodu kā otro svešvalodu, samazinājies par vairāk nekā 40 procentiem, pieaugot interesei par vācu, franču un spāņu valodu.
