svētdiena, 2026. gada 22. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

BaltijaPublicēts: 2026. gada 22. novembris 21:05

Igaunijas vēstures atmiņas institūta vadītājs: vai mēs baidāmies no savas vēstures vai kaunamies par to?

Igaunijas Vēstures atmiņas institūta pārstāvis Meelis Maripuu brīdina, ka klusēšana par padomju represijām apdraud sabiedrības atmiņu, bet Patarei cietumā plānotā komunisma upuru muzeja finansējums nav skaidrs.

Foto: ERR News

Meelis Maripuu, Igaunijas Vēstures atmiņas institūta (privāta fonda, kas Patarei cietuma ēkā Tallinā veido Komunisma noziegumu muzeju) pārstāvis, vietnē ERR News publicētā viedokļa rakstā pauž bažas, ka igauņu sabiedrība klusē par savu nesen pagātni. Viņaprāt, tas var kalpot Krievijas informācijas kara mērķiem.

Krievijas kampaņa ap pieminekļiem

Šonedēļ Eiropas Savienības dalībvalstis noteica sankcijas kādam Krievijas uzņēmumam, kas iesaistīts dezinformācijas kampaņu organizēšanā. Propastop emuārs analizējis jaunu kampaņu ap pieminekļiem. Pēc Krievijas pilna mēroga kara pret Ukrainu sākuma Igaunija politiskā vienprātībā aizvāca lielāko daļu padomju okupācijas pieminekļu no publiskās telpas. Krievija tos uzskata par savas klātbūtnes simboliem, un kampaņā šis solis tiek attēlots kā nacisma atbalsts. Vēstījums paredzēts arī Rietumeiropas auditorijai.

Klusēšana ģimenēs

Autors atgādina, ka Igaunija zaudēja gandrīz piektdaļu iedzīvotāju: desmitiem tūkstošu cilvēku nogalināja, ieslodzīja, deportēja vai spieda bēgt. Daži autori pārmet sabiedrībai pieķeršanos ciešanu naratīviem, taču represiju pētnieki sastopas ar paaudžu klusēšanu: vecāki par pieredzēto nestāstīja, lai pasargātu bērnus. Institūts daļu stāstu publicējis mutvārdu vēstures portālā Kogu Me Lugu.

Maripuu stāsta, ka tikšanās reizē ar universitātes studentiem neviens nesaprata, kāpēc muzejs atvērsies tieši 14. jūnijā, kad Igaunijā atzīmē vienīgo oficiālo sēru dienu — 1941. gada masveida deportāciju piemiņu. Arī sabiedrībā pazīstamu cilvēku publiskajās runās par ģimeņu pārciestajām represijām atrasti tikai atsevišķi fragmenti; politiķi no meklējuma izslēgti.

Muzeja finansējuma nenoteiktība

Muzeju valdība uzdeva izveidot 2018. gadā. Budžeta samazinājumu dēļ trešdaļa plānotās ekspozīcijas paliks nepabeigta, un muzejs nākamā gada 14. jūnijā atvērsies samazinātā apjomā. Tieslietu un digitālo lietu ministre Liisa Pakosta publiski norādījusi, ka muzejs būtībā ir privāta iniciatīva, ko valsts nespēj finansēt, un to vajadzētu pārņemt privātiem ziedotājiem. Maripuu norāda, ka darbs sākts pēc valdības uzdevuma. Darbinieku finansējuma pagaidām nav, un institūta pētnieciskā darba izbeigšana nav izslēgta.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā