Baltijas valstīm nepieciešams vienots kapitāla tirgus – atsevišķi veiksmes stāsti nav pietiekami
Lai gan Baltijas kapitāla tirgus pēdējos gados uzrāda izaugsmi, galvenais izaicinājums – mērogs – joprojām pastāv. Eksperti aicina mazināt sadrumstalotību, saskaņot regulējumu un veicināt iedzīvotāju iesaisti ilgtermiņa ieguldījumos.
Kapitāla tirgus potenciāls un izaicinājumi
Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējo gadu laikā ir pierādījis savu potenciālu, taču, lai pilnībā to izmantotu, nepieciešama dziļāka integrācija. 2025. gadā Baltijas uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 miljardu eiro vērtībā – aptuveni divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Arvien vairāk uzņēmumu kapitāla tirgu uztver kā pilnvērtīgu finansējuma avotu, un investori kļūst pazīstamāki ar reģiona emitentiem.
Tomēr katras valsts tirgus atsevišķi joprojām ir neliels likviditātes, investoru bāzes un lielo emitentu skaita ziņā. Lai gan ģeogrāfiju mainīt nevar, sadrumstalotību ir iespējams mazināt. Piemēram, MSCI, viens no vadošajiem indeksu veidotājiem, Baltijas valstis jau vērtē kā vienotu tirgu, kas palīdz starptautiskajiem investoriem tās pamanīt un analizēt.
Infrastruktūra un regulējums
Infrastruktūras uzlabojumi notiek straujāk nekā normatīvā vide. Kopš 2026. gada 15. jūnija Baltijas biržās kotētās obligācijas un akcijas būs pieejamas glabāšanai un norēķiniem caur Euroclear Bank, samazinot operacionālos šķēršļus starptautiskajiem investoriem. Tomēr galvenie šķēršļi ir saistīti ar nodokļu piemērošanu, ieturējuma nodokļa procedūrām, vērtspapīru emisiju prasībām un atšķirībām regulējošo iestāžu praksē. Šie tehniskie jautājumi bieži vien izšķir, cik viegli un efektīvi ir veikt pārrobežu ieguldījumus.
Lai piesaistītu ilgtermiņa kapitālu, nepieciešama prognozējamība. Investori ir gatavi uzņemties risku, taču lielāku nenoteiktību rada bieži mainīgs vai atšķirīgi interpretēts regulējums kaimiņvalstīs. Tāpēc jāturpina mērķtiecīga likumdošanas pilnveide, modernizējot tirdzniecības un pēctirdzniecības noteikumus, saskaņojot nodokļu režīmus un mazinot administratīvo slogu.
Mājsaimniecību loma
Kapitāla tirgus attīstība nav atkarīga tikai no institucionālajiem investoriem. Arī mājsaimniecībām ir būtiska nozīme. Eiropas mājsaimniecības joprojām lielu daļu uzkrājumu tur skaidrā naudā vai noguldījumos, savukārt ASV populārāki ir ieguldījumi. Baltijā situācija atšķiras: Igaunijā tiešo ieguldījumu kultūra ir spēcīgāka, bet Latvijā un Lietuvā iedzīvotāji ir piesardzīgāki.
Mērķis nav mudināt uz spekulatīvu tirdzniecību, bet gan padarīt ilgtermiņa ieguldīšanu par ierastu finanšu labklājības sastāvdaļu. Tam nepieciešama vienkārša piekļuve investīcijām, skaidra cenu politika, saprotami produkti un uzticēšanās tirgum. Bankām šajā procesā ir galvenā loma, jo daudziem klientiem pirmā ieguldīšanas pieredze būs tajā pašā digitālajā vidē, ko izmanto ikdienas bankas darījumos.
Ceļš uz pilnvērtīgu tirgu
Baltijas reģionam ir priekšnoteikumi spēcīga un starptautiski konkurētspējīga kapitāla tirgus izveidei – talants, digitālās iespējas un pieredzējušas institūcijas. Nākamais solis ir praktiski samazināt nevajadzīgās atšķirības starp valstīm, padarīt nodokļu un regulatīvo vidi prognozējamāku un nodrošināt, ka Eiropas regulējums efektīvi darbojas arī mazajos tirgos. Ja Baltijas valstis spēs mazināt sadrumstalotību, uzlabot prognozējamību un novirzīt mājsaimniecību uzkrājumus produktīvās investīcijās, reģions var kļūt par pievilcīgāku galamērķi ilgtermiņa kapitālam.
