Baltijas valstis cīnās ar strauju dzimstības kritumu, brīnumu risinājumu nav
Latvija, Lietuva un Igaunija saskaras ar dzimstības koeficienta kritumu, kas ir zemāks par ES vidējo rādītāju, un valstu valdībām nav skaidra risinājuma šīs tendences apturēšanai.
Trīs Baltijas valstis, kas pirms vairāk nekā trīs desmitgadēm atguva neatkarību no Padomju Savienības, tagad saskaras ar kopēju izaicinājumu – strauji krītošu dzimstību. Lai gan Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdības jau īsteno dažādus atbalsta pasākumus ģimenēm un iniciatīvas, kas veicina bērnu radīšanu, efektīva risinājuma pagaidām nav.
Starptautiska projekta ietvaros portāls "Delfi" apkopoja triju valstu jaunākos statistikas datus un aptaujāja demogrāfijas jomas ekspertus, lai noskaidrotu, kāda ir pašreizējā situācija un ko tā varētu nozīmēt nākotnē.
Latvijā rādītājs augstākais, bet joprojām zems
Saskaņā ar pieejamo statistiku, 2025. gadā Latvijai bija augstākais kopējais dzimstības koeficients starp Baltijas valstīm – 1,17. Igaunijā šis rādītājs bija 1,16, bet Lietuvā tikai 0,99. Visi trīs rādītāji ir zemāki par Eiropas Savienības vidējo līmeni, kas ir 1,34. Demogrāfi norāda, ka paaudžu maiņas nodrošināšanai koeficientam vajadzētu būt vismaz 2,1, kas nozīmē, ka neviena Baltijas valsts pašlaik tam nav tuvu.
Straujākais kritums vērojams Lietuvā
Īpaši satraucoša situācija ir Lietuvā, kur šī gada sākumā Valsts datu aģentūra ziņoja, ka 2025. gadā valstī piedzimuši vien 17 478 bērni. Šie skaitļi atkal aktualizējuši politiskās debates Lietuvā par pasākumiem, kas varētu mudināt ģimenes laist pasaulē vairāk bērnu.
Lai gan kritums ir ievērojams, eksperti uzsver, ka Baltijas valstu situācija nav unikāla – līdzīgas demogrāfiskās problēmas piedzīvo arī citas Eiropas valstis. Tomēr tas nemazina nepieciešamību meklēt risinājumus, jo bez tiem valstis var saskarties ar būtiskām sekām darbaspēka un sabiedrības novecošanās jomā.
