Baltijas valstis parakstīs deklarāciju par ārkārtas rezervju koplietošanu elektroenerģijas infrastruktūrā
Latvija, Lietuva un Igaunija šodien ES TTE ministru padomē parakstīs deklarāciju, kas paredz ciešāku sadarbību elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru starpā ārkārtas rezerves aprīkojuma koplietošanā, lai uzlabotu reģionālo elektroapgādes drošību.
/nginx/o/2025/03/30/16745158t1h122c.jpg)
Šodien Eiropas Savienības Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas (TTE) ministru padomes sanāksmē Baltijas valstis plāno parakstīt kopīgu deklarāciju par sadarbību ārkārtas rezerves aprīkojuma koplietošanā. Šis solis pauž politisku atbalstu ciešākai elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru sadarbībai, lai izveidotu kopīgu mehānismu rezervju izmantošanai krīzes situācijās.
Deklarācija paredz divu posmu īstenošanu. Pirmajā posmā tiks veikta esošo rezervju koplietošana starp Baltijas valstīm, savukārt otrajā posmā tiks izvērtēta iespēja izveidot kopīgu Baltijas rezervju fondu, kas tiktu formalizēts ar pārvades sistēmu operatoru sadarbības līgumiem. Mērķis ir stiprināt un paātrināt kritiskās elektroenerģijas infrastruktūras atjaunošanas spējas ārkārtas situācijās, tādējādi uzlabojot reģionālo elektroapgādes drošību.
TTE ministru padomē tiks skatīti arī citi jautājumi, tostarp dekarbonizācijas centieni pēc 2030. gada un krīze Tuvajos Austrumos. Latvija pauž viedokli, ka nākotnes enerģētikas politikā galvenajai prioritātei jābūt ES enerģētiskajai neatkarībai, drošībai un piegāžu noturībai. Jauni mērķi būtu jāvērtē, ņemot vērā to ietekmi uz atkarības mazināšanu no trešo valstu importa, kā arī uz enerģijas cenām un patērētājiem.
Saistībā ar Hormuza šauruma krīzi Latvija uzsver, ka izolēti nacionālie risinājumi nav efektīvi un ka nepieciešama plašāka piegāžu ģeogrāfiskā diversifikācija un straujāka pāreja uz vietējiem atjaunīgajiem energoresursiem. Tāpat tiek norādīts uz nepieciešamību pastiprināt kritisko infrastruktūru, piemēram, Klaipēdas LNG termināli un Balticconnector, militāro un hibrīdo aizsardzību, ņemot vērā incidentus Baltijas jūrā.
Latvija arī atbalsta ES energoapgādes drošuma regulējuma pārskatīšanu un uzsver pārrobežu starpsavienojumu nozīmi, kas ļauj ātri novadīt enerģijas pārpalikumus tur, kur tas nepieciešams. Tiek atzīmēts, ka Baltijas valstis jau gūst labumu no savienojumiem ar Skandināviju un Somiju, saņemot lētāku elektroenerģiju.
