Bankas aptauja: 92% Latvijas iedzīvotāju ikdienā taupa vismaz uz vienu izdevumu kategoriju

Latvijas iedzīvotāji arvien rūpīgāk izvērtē tēriņus: 92% no viņiem ikdienā cenšas ietaupīt vismaz uz vienu izdevumu kategoriju, liecina bankas “Citadele” aptaujas dati. Salīdzinājumā ar pērnā gada aptauju taupīšana kļuvusi plašāka un biežāk skar tēriņus, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Pēc bankas ekonomista domām, tas var bremzēt iekšējā patēriņa atkopšanos.

Uz ko taupa visbiežāk

Visbiežāk cilvēki ietaupa uz izklaidi un brīvā laika aktivitātēm – to norādījuši 33% respondentu, par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Arī citu populārāko atbilžu īpatsvars 2026. gadā ir audzis par diviem līdz četriem procentpunktiem. Uz skaistumkopšanu pērn taupīja 27% iedzīvotāju, šogad – 30%. Uz apģērbu, apaviem un aksesuāriem taupītāju īpatsvars pieaudzis no 27% uz 29%. Populāra izvēle ir arī ietaupījums uz ceļojumiem, atpūtu un kultūras pasākumiem.

Atšķirības pēc vecuma un dzīvesvietas

Visvairāk taupa 40 līdz 49 gadus veci iedzīvotāji. Šajā dzīves posmā parasti vienlaikus jāsedz mājokļa izmaksas, jāuztur bērni, jāpalīdz vecākiem un jāveido uzkrājumi. Bankas galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka tas liecina par pieaugošu spiedienu uz ekonomiski aktīvāko mājsaimniecību budžetiem, un ilgstoša piespiedu taupīšana var negatīvi ietekmēt gan iekšējo patēriņu, gan ekonomikas izaugsmes tempu.

Vecāki cilvēki biežāk taupa visur, kur vien var, bet retāk izceļ atsevišķas kategorijas. Uz pārtiku taupa 27% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, bet vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem – 12%. Purgailis skaidro, ka senioru patēriņa paradumi, iespējams, jau ir pielāgoti ierobežotam budžetam, tāpēc iespēju vēl samazināt pārtikas izdevumus ir mazāk.

Rīgā uz pārtiku taupa 22% iedzīvotāju, bet citos reģionos – no 10% līdz 16%. Ekonomists to saista ar augsto dzīves dārdzību galvaspilsētā: daļai mājsaimniecību pēc mājokļa un ikmēneša rēķinu apmaksas brīvo līdzekļu paliek mazāk, nekā varētu šķist pēc ienākumu statistikas.

Purgailis uzsver, ka jānošķir apzināta vēlme krāt no situācijas, kad cilvēki spiesti atteikties no būtiskiem izdevumiem, tostarp veselības aprūpes, jo pēdējais liecina par finansiālu ievainojamību.