Bankas eksperte brīdina: nopludināti personas dati var kļūt par krāpnieku ieroci
Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte skaidro, kā noplūduši personas dati palīdz krāpniekiem veidot pārliecinošākas krāpšanas shēmas un ko darīt, lai no tā pasargātos.
Krāpnieki arvien biežāk izmanto nozagtus vai noplūdušus personas datus, lai savus zvanus, e-pastus un īsziņas padarītu pārliecinošākus, brīdina Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma. Ja krāpnieku rīcībā nonāk cilvēka vārds, uzvārds, personas kods vai dzīvesvietas adrese, šī informācija var tikt tālāk pārdota citiem krāpniekiem un izmantota vairākkārt dažādās shēmās.
Kā darbojas krāpnieki
Pēc eksperte teiktā, krāpnieki bieži darbojas organizēti — dalās informācijā, izmanto kopīgas datubāzes un automatizētus rīkus. Iegūtie personas dati tiek salīdzināti ar citām datu kopām, veidojot detalizētu profilu par iespējamo upuri — tā paradumiem, īpašumiem un ievainojamībām. Ja agrāk krāpnieki paļāvās uz fragmentāru informāciju no sociālajiem tīkliem vai publiskiem avotiem, tagad viņu rīcībā var būt precīzāki un savstarpēji saistīti dati, kas padara uzbrukumus daudz pārliecinošākus.
Tipiska shēma sākas ar uzticības iegūšanu — krāpnieks var apgalvot, ka cilvēka dati atrodas nopludināto datu sarakstā un nepieciešams "apstiprināt identitāti" vai "pasargāt kontu". Bieži cilvēki tiek mudināti apstiprināt pieslēgšanos Smart-ID vai veikt darbības internetbankā.
Kā pasargāt sevi
Eksperte iesaka, saņemot negaidītu ziņojumu par datu noplūdi, vispirms apstāties un izvērtēt situāciju, nevis rīkoties steigā. Nevajadzētu klikšķināt uz aizdomīgām saitēm — internetbankai vai valsts iestāžu sistēmām jāpieslēdzas, adresi pārlūkprogrammā ierakstot pašrocīgi. Nekad nedrīkst apstiprināt Smart-ID vai citus autentifikācijas pieprasījumus, kurus pats neesat uzsācis, kā arī dalīties ar paroli, PIN kodu vai citiem piekļuves datiem.
Papildu aizsardzībai ieteicams izmantot divu faktoru autentifikāciju un katram kontam atšķirīgu, drošu paroli. Šaubu gadījumā labāk sarunu pārtraukt un pašiem sazināties ar iestādi, izmantojot oficiālajā mājaslapā norādītos kontaktus. Ja radušās aizdomas par krāpšanu vai dati jau nonākuši krāpnieku rokās, par to nekavējoties jāziņo bankai un Valsts policijai — dati var tikt izmantoti pret personu arī pēc mēnešiem vai gadiem.
