Bankas: Igaunijas ekonomika uzlabojas, bet iedzīvotāji tam netic

Jaunākā SEB ekonomiskā prognoze liecina, ka gadiem ilgā pretruna starp augošajām algām un apgrozījumiem no vienas puses un vājajiem IKP rādītājiem no otras puses ir mazinājusies. SEB analītiķis Mihkels Nestors norāda, ka Statistikas departamenta veiktā datu pārskatīšana apstiprina — ekonomika pēdējā laikā attīstījusies labāk, nekā rādīja iepriekšējie IKP dati.

Tomēr augstāki izaugsmes rādītāji neietekmē cilvēku attieksmi — patērētāju uzticība joprojām ir ļoti zema. Nestors uzskata, ka iemeslu ir daudz: ģeopolitiskā spriedze, izejvielu cenu svārstības, sāpīgā atmiņa par nodokļu celšanu un inflāciju. Viņš arī norāda uz mazāk apspriestu iemeslu — igauņi ir pieraduši pie straujākas izaugsmes, kāda bija raksturīga 2010.–2019. gadam, kad IKP vidēji pieauga gandrīz 4% gadā. Pēc viņa vārtiem, ekonomika tagad ir nobriedušā fāzē, un SEB prognozētie 2,5% pieauguma 2026. gadā ir labs rezultāts. 2027. un 2028. gadā prognozēts attiecīgi 2,7% un 2,8% pieaugums.

Patēriņu veicina algu kāpums

Swedbank prognozē, ka gada otrajā pusē izaugsme paātrināsies, kopumā sasniedzot 2% šogad un 2,5% nākamgad. Galvenie izaugsmes dzinēji ir patēriņš un valsts investīciju pieaugums, ko sekmē vienotais neapliekamais minimums un inflācijas palēnināšanās. Reālā neto algu izaugsme šogad sasniegs gandrīz 12%, lai gan nākamgad palēnināsies. Arī SEB uzsver, ka jaunais neapliekamais minimums būtiski palielinājis reālos ienākumus, taču šis efekts jau lielā mērā izsmelts.

Abas bankas atzīmē, ka eksporta nozares perspektīvas uzlabojas, jo pieaug Somijas un Zviedrijas ekonomikas, kas ir galvenie Igaunijas eksporta tirgi. Tomēr Ziemeļvalstu būvniecības tirgus vēl neuzrāda atveseļošanās pazīmes, lai gan tieši tas varētu sniegt lielāko izaugsmes potenciālu.

Patēriņa cenas pirmajos septiņos mēnešos pieaugušas vidēji par 3,1% gadā, un SEB prognozē ECB vēl vienu procentu likmes celšanu par 0,25 punktiem. Bezdarbs otrajā ceturksnī samazinājies līdz 6,6%.

Abu banku ekonomisti norāda, ka valdības atbalstošā budžeta politika, tostarp nodokļu izmaiņas un palielināti aizsardzības un infrastruktūras izdevumi, veicinājusi izaugsmi, bet vienlaikus palielinājusi budžeta deficītu un valsts parādu. Nestors uzskata, ka ekonomika būs galvenā tēma pavasara Rīgikogu vēlēšanās, taču reālas izmaiņas valsts finansēs būs grūti īstenojamas.