Barselonas dārgā azartspēle: īstermiņa īres aizliegums, kas balstīts uz tukšiem solījumiem
Barselonas mērs plāno līdz 2028. gadam aizliegt visas legālās īstermiņa īres, taču pilsētas pašas pētījumi un starptautiskā pieredze liecina, ka šāds solis neatrisinās mājokļu krīzi, bet var kaitēt tūrismam un ekonomikai.
Barselonas mērs Žaume Kolboni ir izvirzījis īstermiņa īres (STR) aizliegšanu par savas mājokļu politikas centrālo elementu, solot, ka šie dzīvokļi atgriezīsies pie iedzīvotājiem. Tomēr pilsētas pasūtītais Barselonas Ekonomikas institūta pētījums atzīst, ka pilnīga pāreja uz pastāvīgo īri var nenotikt – daļa mājokļu var nonākt sezonas īres tirgū vai palikt tukši tiesvedības dēļ.
Pašlaik Barselonā ir ap 10 000 legālu STR (apmēram 1% no mājokļu kopskaita), un to skaits ir stabils kopš 2014. gada, kad tika ieviests licenču moratorijs. Neskatoties uz to, īres cenas ir pieaugušas līdz 70%, kas liecina, ka STR nav galvenais cenu kāpuma cēlonis. Ņujorkas 2023. gada STR aizliegums tikai sadārdzināja viesnīcas, neuzlabojot mājokļu pieejamību.
Aizliegums apdraud arī Barselonas kā pasākumu galamērķa statusu. Pilsēta vienlaikus uzņem festivālus, kongresus un vizītes, kur STR nodrošina līdz 40% naktsmītņu kapacitātes. Pasaules Mobilā kongresa (MWC) organizatori jau brīdinājuši par iespējamām grūtībām izmitināt dalībniekus. Pēc PwC aprēķiniem, aizliegums var apdraudēt vairāk nekā 40 000 darbavietu.
Eiropas Komisijas enerģētikas un mājokļu komisārs Dans Jergensens ir norādījis, ka ES neatbalsta STR aizliegumus, uzskatot tos par nesamērīgiem. Ģimenes ar bērniem īpaši cietīs no piedāvājuma samazināšanās, jo STR bieži vien ir vienīgā pieejamā un piemērotākā naktsmītne lielākām grupām.
