Bergmanis: 48 stundu izraidīšanas termiņš rada praktiskus jautājumus, uz kuriem likumā nav atbilžu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) raidījumā "Ziņu top" TV24 pievērsies jautājumam, kā praksē īstenot likumā paredzēto prasību personām atstāt Latviju 48 stundu laikā.

Bergmanis skaidroja, ka likumā šādu termiņu noteikt var salīdzinoši viegli, taču daudz sarežģītāk ir nodrošināt tā izpildi. Lēmumu pieņemšanai un to izpildes kontrolei nepieciešami cilvēki, savukārt robežsargu kapacitāte jau šobrīd ir ierobežota. Ja lēmumi par personu izraidīšanu būtu jāpieņem masveidā un īsā laikā, slodze uz dienestiem strauji pieaugtu.

Trūkst finansējuma un resursu

Pēc Bergmaņa vārdiem, ja jaunās prasības īstenošanai netiek paredzēts papildu finansējums, nepieciešamos resursus un cilvēkus nāksies meklēt valsts iekšienē, kas rada jautājumu par to, no kurienes tos ņemt.

Sarežģīti gadījumi ar Latvijā jau esošām personām

Īpaši sarežģītas, viņaprāt, varētu būt situācijas ar cilvēkiem, kuri Latvijā jau uzturas. Kā piemērus Bergmanis minēja gan personu, kurai Jūrmalā pieder villa un kurai pēc uzturēšanās atļaujas beigām jāatstāj valsts 48 stundu laikā, gan Krievijas pensionāru, kas gadiem saņēmis Krievijas pensiju un atbalsta Putina režīmu. Šādos gadījumos rodas virkne praktisku jautājumu par prasības izpildi.

Bergmanis arī norādīja uz neskaidrību pašā regulējumā — nav pietiekami skaidri noteikts, no kura brīža sākas 48 stundu atskaite un vai tas notiek brīdī, kad robežsargs pieņem lēmumu.

Deputāts uzsvēra, ka stingrāka migrācijas kontrole pati par sevi ir atbalstāma un atbilst gan sabiedrības, gan drošības situācijas prasībām, kā tas bijis arī ar iepriekšējām izmaiņām migrācijas jomā. Tomēr jaunais solis esot jāvērtē arī praktiski — vai valstij būs pietiekami daudz cilvēku un resursu, lai pieņemtos lēmumus reāli īstenotu.