Ieva Rekšņa par dzīvi pēc vīra, bijušā VP priekšnieka Jura Rekšņas, nāves
Bijušā Valsts policijas priekšnieka Jura Rekšņas atraitne Ieva Rekšņa intervijā stāsta par vīra pēkšņo nāvi pirms trim gadiem un dzīvi pēc tam. Viņa atzīst, ka laiks palīdz sadzīvot ar zaudējumu, taču pilnībā sāpes nenoņem.

Šā gada augustā apritēja trīs gadi kopš policijas ģenerāļa, bijušā Valsts policijas priekšnieka un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Jura Rekšņas nāves. Viņa atraitne Ieva sarunā ar medijiem pirmo reizi plašāk pastāstījusi, kā izskatījās viņa pēdējās stundas un kāda ir dzīve pēc šī zaudējuma.
Pēc Ievas stāstītā, Jurim negaidīti kļuvis slikti, un viss noticis ļoti strauji – no brīža, kad pieņemts lēmums izsaukt ātro palīdzību, līdz traģiskajam iznākumam paskrējušas vien 10–15 minūtes. Sākotnēji ieradušies mediķi vērtējuši, ka hospitalizācija varētu nebūt nepieciešama, taču Juris pats nolēmis doties uz slimnīcu. Neilgi pēc tam pie mājas ieradusies arī reanimācijas brigāde, taču palīdzēt vairs nebijis iespējams.
Juris Rekšņa aizgāja mūžībā, būdams 64 gadus vecs – vēl aktīvos, spēka pilnos gados. Ieva atzīst, ka notikušajam nebija sagatavojusies un pirmajā laikā pēc traģēdijas atradusies sava veida transas stāvoklī, nespējot pati risināt praktiskus jautājumus. Ar bēru organizēšanu un citiem formalitātes saistītiem jautājumiem tolaik parūpējušies pāris pieaugušie bērni, kā arī draugi, ļaujot Ievai tikt galā ar emocionālo pusi.
Dzīve šodien
Ieva stāsta, ka joprojām ikdienā jūt vīra klātbūtni – mājā katrs stūris atgādina par kopā pavadīto laiku, un ieradumi, piemēram, ēdiena gatavošana lielākos apjomos, nav mainījušies. Viņa atceras arī Jura jocīgo dabu un romantiskos mirkļus no kopīgās dzīves. Kā atzīst Ieva, laiks gan palīdz sadzīvot ar zaudējumu, taču pilnībā sāpes nenoņem.
Ieva savulaik darba gaitas sākusi kā žurnāliste, bet vairāk nekā 20 gadus strādājusi par sabiedrisko attiecību speciālisti Valsts policijā, komunicējot ar medijiem un veidojot iestādes tēlu sabiedrībā.

/nginx/o/2025/09/02/17119351t1h9c56.jpg)
