Bērnpsihiatre: jauniešu uzvedības maiņai ar sodu nepietiek
Bērnu psihiatre Anete Masaļska žurnālā Ir norāda, ka sods pārtrauc nevēlamu rīcību, bet nemāca tās cēloņus. Viņa aicina uz agru signālu pamanīšanu, atbalstu ģimenē un skolā, cīņu pret bulingu un bezmaksas nodarbībām reģionos.

Bērnu psihiatre un SIA "Bērnu un pusaudžu resursu centrs" vadītāja Anete Masaļska žurnāla Ir viedokļu rubrikā 2026. gada 9. oktobrī pauž pārliecību, ka jauniešiem, kuri pieļāvuši pārkāpumus, nepieciešama izpratne un atbalsts, nevis tikai sods. Raksts tapis kā daļa no informatīvas kampaņas par Valsts probācijas dienesta projektu darbam ar notiesātajiem.
Kāpēc sods nav pietiekams
Pēc autores domām, sods pārtrauc konkrētu darbību un rada bailes no atkārtotām sekām, taču nemāca saprast rīcības cēloņus un neparāda citu uzvedības modeli. Ja pārkāpuma pamatā ir finansiālas grūtības, sods tās neatrisina; iespējams risinājums būtu dot jaunietim iespēju strādāt un sevi uzturēt.
Viņa norāda, ka grūtībās var nonākt ne tikai bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, bet arī materiāli nodrošinātas ģimenes, kur vecāki ir ļoti aizņemti un trūkst emocionālas klātbūtnes un sarunu. Tāpēc svarīga ir ģimenes loma un apzināti veltīts laiks attiecībām.
Skola un bulings
Masaļska uzsver, ka Latvijā joprojām ir aktuāla pusaudžu bulinga problēma. Viņa noraida uzskatu, ka tam "jāiziet cauri" visiem, jo ilgstošs bulings palielina depresijas, trauksmes traucējumu un sociālās izolācijas risku. Skolai, pēc viņas teiktā, vajadzīgi skaidri iekšējās kārtības noteikumi un rīcības plāns, situācijas jārisina nekavējoties. Bulings arvien biežāk notiek internetā, kur tradicionālās programmas nestrādā. Klasesbiedriem ieteicams uzticēties pieaugušajam, bet audzinātājam – veidot savstarpēji atbalstošu klases vidi, piemēram, ar kopīgiem izbraucieniem un komandas spēlēm.
Signāli un brīvā laika iespējas
Brīdinājuma zīmes ir pēkšņas uzvedības izmaiņas, mācību rezultātu pasliktināšanās un stundu kavēšana. Kad pārkāpums jau noticis, jāmēģina saprast motivāciju, tostarp iespējamu vardarbību mājās vai sliktu kompāniju, un jādod iespēja atvainoties un laboties.
Autore norāda, ka reģionos bieži trūkst bezmaksas pulciņu, sporta nodarbību un transporta uz tiem. Viņasprāt, ieguldījumi šādās aktivitātēs pašvaldībās ir lētāki nekā pārkāpumu seku novēršana, un treneris vai pulciņa vadītājs var kļūt par uzticamu pieaugušo.


