Bijušā ministra piedzeršanās aiz stūres liek diskutēt par politiķu atbildību

Trešdien Latvijā izskanēja ziņa, ka Valsts policija aizturējusi tobrīd vēl amatā esošo labklājības ministru Reini Uzulnieku, kurš vadījis automašīnu alkohola reibumā. Pārbaudē konstatēts, ka viņa organismā alkohola koncentrācija sasniegusi 3,09 promiles, kas krietni pārsniedz likumā pieļauto normu. Par gadījumu ierosināts kriminālprocess, bet Zaļo un zemnieku savienība nekavējoties atsauca Uzulnieku no ministra amata.

Notikums izraisījis plašu rezonansi gan sabiedrībā, gan politiskajās aprindās, radot diskusiju par to, kāda atbildība jāuzņemas amatpersonām arī ārpus darba pienākumu pildīšanas.

Ekspertu un sabiedrības reakcija

Kiberdrošības eksperts Elviss Strazdiņš platformā Threads publiski pauda sašutumu, norādot, ka ministram šāds alkohola daudzums nebūtu pieļaujams nekādā gadījumā, jo amatpersonas pienākumi ir spēkā visu diennakti. Viņš izteica hipotētisku jautājumu — kas notiktu, ja valstī iestātos krīze, piemēram, dronu uzbrukums, taču tobrīd atbildīgais aizsardzības ministrs būtu reibumā. Arī citi sociālo tīklu lietotāji sociālajos tīklos pauduši kritiku, daži saistot gadījumu ar atkarības problēmu, citi pieprasot vienlīdzīgu attieksmi likuma priekšā neatkarīgi no amata.

Ko nosaka tiesiskais regulējums

Pašlaik Latvijā nav spēkā ministru ētikas kodeksa, kas detalizēti reglamentētu amatpersonu rīcību brīvajā laikā — līdzīgs dokuments 2026. gadā izstrādāts vien kā ieteikumu projekts. Tomēr uz ministriem attiecas likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kā arī Ministru kabineta iekārtas likums, kas paredz politisko atbildību par rīcību un iespēju tikt saukstam pie kriminālas, administratīvas vai civiltiesiskas atbildības. Tādējādi ministram nav sevišķa statusa, kas atbrīvotu no vispārējām likuma prasībām arī ārpus darba laika.