Bijušais CSDD vadītājs Aksenoks: atbildībai nepieciešams pierādīt cēloņsakarību
Pēc CSDD kiberuzbrukuma bijušais valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks noraida domu, ka viņu automātiski varētu saukt pie atbildības, uzsverot, ka vispirms jāpierāda cēloņsakarība starp viņa rīcību un nodarīto kaitējumu.
TV24 raidījumā "Nedēļa. Post Scriptum" bijušais CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks komentējis iespēju, ka pēc iestādē notikušā datu noplūdes gadījuma viņš varētu nonākt uz apsūdzēto sola.
Aksenoks norādīja, ka juridiski nepietiek ar faktu, ka persona ieņēmusi noteiktu amatu, lai to automātiski uzskatītu par atbildīgu par notikušā sekām. Viņaprāt, vispirms būtu jāpierāda, ka konkrētā amatpersona ar savu rīcību vai bezdarbību tieši radījusi kaitējumu. Kā jurists viņš uzsvēra, ka jābūt skaidrai cēloņsakarībai starp nodarīto kaitējumu un personas rīcību, un pašlaik viņš šādu cēloņsakarību neredzot.
Uz jautājumiem par vainu atbild noliedzoši
Atbildot uz jautājumu, uz ko viņš kā bijusī amatpersona visvairāk apvainojies saistībā ar notikušo, Aksenoks šādu formulējumu noraidīja, apgalvojot, ka nav apvainojies ne uz vienu. Viņš arī nepiekrita pieņēmumam, ka vainotu pats sevi. Aksenoks skaidroja, ka darbs CSDD vadībā vienmēr bijis saistīts ar riskiem, kurus organizācija šo gadu laikā lielā mērā spējusi apzināt un novērst. Šoreiz, viņaprāt, uzbrucējs izrādījies spējīgāks par organizācijas iespējām aizsargāties.
Par incidentu
Par CSDD kiberuzbrukumu kļuva zināms augustā. Izpētot incidentu, konstatēts, ka uzbrucējs ieguvis informāciju, kas bija iekļauta CSDD maksājumu kvītīs laika posmā no 2008. līdz 2026. gadam. Kopumā incidents varētu skart aptuveni 1,2 miljonus fizisko personu un ap 200 000 juridisko personu.
/nginx/o/2026/09/04/17895973t1h8723.png)
