Bijušais Ņujorkas ugunsdzēsējs: 11. septembra sekas vēl dzīvas ikdienā
11. septembra glābšanas darbu dalībnieks Ričards Roeils stāsta, ka gada gaita atsauc atmiņā traumu, bet slimības, ko izraisījusi toksiskā gaisa iedarbība, joprojām skar reaģētājus. Viņš prasa atbildību un ilgtermiņa veselības aprūpi, tomēr uzsver 12. septembra vienotības garu kā ideālu, uz ko tiekties.
Bijušais Ņujorkas ugunsdzēsējs un 2001. gada 11. septembra glābšanas darbu dalībnieks Ričards Roeils intervijā France 24 raidījumam "Spotlight" atklāj, ka 11. septembra gadadiena viņam nav vienkārši atmiņu diena, bet gan brīdis, kas ik gadu no jauna aktivizē pārdzīvoto traumu. Viņš stāsta, ka Ground Zero seku ietekme uz reaģētāju veselību joprojām jaušama vairākas desmitgades pēc notikuma — daudzi cieš no plaušu darbības pasliktināšanās un citām saslimšanām, ko izraisījusi pakļautība toksiskajam gaisam vietā, kur sabruka Pasaules tirdzniecības centra torņi.
Prasība pēc atbildības
Roeils uzsver, ka reaģētāji tolaik netika pilnībā informēti par apdraudējumu, kādam viņi bija pakļauti. Viņš pieprasa atbildību par šo situāciju, kā arī ilgtermiņa veselības aprūpes nodrošinājumu tiem, kas cieta no piesārņotā gaisa iedarbības Ground Zero teritorijā.
No sāpēm līdz solidaritātei
Lai gan viņa liecība ietver smagus pārdzīvojumus — kolēģu nāvi, biežas bēru ceremonijas un pašam pieredzēto veselības pasliktināšanos — Roeils nevēlas noslēgt sarunu ar dusmām. Viņš atceras 12. septembri kā brīdi, kad rases, reliģijas un dzimuma atšķirības brīžam zuda otrā plānā, aizstātas ar kopīgas cilvēcības sajūtu. Šo pieredzi viņš izceļ gan kā ideālu, gan kā netiešu kritiku pašreizējai situācijai sabiedrībā.
Neskatoties uz visu pārdzīvoto, tostarp pasliktinātu plaušu funkciju, Roeils apliecina, ka, zinot to, ko zina tagad, viņš rīkotos tieši tāpat kā tad. Viņš arī pieminēja, ka pirms pusgada Rescue 4 stacijā ir novērojis, kā bijušo ugunsdzēsēju bērni turpina vecāku iesākto darbu, saglabājot savstarpēju vienotību un godinot vecāku mantojumu.
