Bijušie izglītības ministri: pārāk daudz vienlaicīgu reformu pārslogo Igaunijas skolas
Igaunijas bijušie izglītības ministri norāda, ka vienlaikus notiekošas vairākas lielas reformas — tostarp jaunā izglītības obligātuma sistēma līdz 18 gadu vecumam — pārslogo skolas un skolotājus. Aktuālā ministre atbild, ka problēmas nav radījusi reforma, bet gan padarījusi tās redzamas.
Kopš šī mācību gada Igaunijā stājusies spēkā paplašināta mācību obligātuma kārtība — pēc pamatskolas jaunieši līdz 18 gadu vecumam jāturpina mācības ģimnāzijā, arodskolā vai sagatavošanas programmā. Jau pirmajā gadā atklājās problēmas: vasaras beigās simtiem pamatskolu absolventu vēl nebija mācību vietas, un grūtības radīja arī jaunā uzņemšanas sistēma SAIS.
Bijusī izglītības ministre Līna Kersna atzina, ka mācību vietu skaits šogad palielināts gan koledžās, gan sagatavošanas programmās, taču galvenā mācība ir tā, ka nākamgad vairāk vietu jārada tieši sagatavošanas apmācībai. Opozīcijā esošā Centriskā partija par radušos situāciju vaino pašreizējo izglītības ministri Kristīnu Kalasu un pieprasa viņas atkāpšanos. Kalasa savukārt uzskata, ka jaunā sistēma problēmu nav radījusi, bet gan padarījusi to redzamu — iepriekš skolēni, kuri pēc deviņiem mācību gadiem neprata igauņu valodu un nespēja turpināt izglītību, vienkārši pazuda no datubāzēm.
Vairākas reformas vienlaikus
Bijušie ministri norāda, ka izglītības jomā vienlaikus notiek līdz pat astoņām lielām reformām, un problēma ir nevis pašās izmaiņās, bet sistēmas nespējā tās visas apgūt vienlaicīgi. Bijušais ministrs Jāks Āviksū uzskatītu par pareizāku reformas ieviest secīgi, nevis visas uzreiz. Viņš arī norāda, ka reformām nav piešķirts papildu finansējums, lai gan izglītības apjoms pieaudzis.
Skolu līmenī viens no galvenajiem resursiem ir cilvēki. Kalasa min, ka pirms pārejas uz igauņu valodas mācībām skolās bija ap 1800 darbinieku, kuri neatbilda valodas prasībām, tagad palikuši 144. Bijušās ministres brīdina par kvalificētu priekšmetu skolotāju trūkumu un par risku, ka valodas prasību dēļ skolēni var nepamatoti saņemt īpašo vajadzību statusu.
Tallinas metodikas centra vadītāja Natālija Maļicina uzsver skolotāju pārslodzi, savukārt bijusī ministre Mailisa Repsa aicina skolām atgriezt lielāku patstāvību un mazināt birokrātiju.
