BKUS ārsts aizdomās par mātes ļaunprātību pret dēlu, Ogres slimnīca pazīmes nav konstatējusi
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" ziņo, ka desmitgadīga zēna ārstēšanā iesaistītās slimnīcas vērtē situāciju atšķirīgi: BKUS ārsts pieļāva mātes apzinātu kaitējumu bērnam, Ogres slimnīca ļaunprātības pazīmes nekonstatēja.
Latvijā desmitgadīga zēna veselības problēmu cēloņus slimnīcas vērtē atšķirīgi. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārsts pieļauj, ka māte apzināti pasliktinājusi dēla veselību, savukārt Ogres rajona slimnīca, kur bērns arī ārstējies, ļaunprātīgas rīcības pazīmes nav saskatījusi. To vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Šovasar mātei atņemtas aizgādnības tiesības, un uzsākts kriminālprocess.
Aizdomas un policijas ziņojumi
Mediķi zēnam vairākkārt konstatējuši neskaidras izcelsmes veselības problēmas. Divu gadu laikā māte dēlam ātro palīdzību izsaukusi vairāk nekā 20 reižu. BKUS ārstam pirmās aizdomas radīja asins analīzes, kas liecināja par iespējamu insulīna ievadīšanu, lai gan zēnam šādas zāles nebija vajadzīgas. Slimnīca par to policijai ziņoja jau pērn, taču kriminālprocess netika sākts.
Pagrieziena punkts iestājās šovasar, kad atkārtotās analīzēs zēna organismā konstatēja miega līdzekļus. Slimnīca atkal vērsās policijā, un jūlija vidū mātei bērnu atņēma, sākot kriminālprocesu. Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norādīja, ka bērns veselu gadu netika pasargāts, jo BKUS policijai ziņoja jau pagājušajā gadā.
Ogres slimnīcas un pašvaldības nostāja
Ogres rajona slimnīca savā skaidrojumā uzsvērusi, ka nevienā gadījumā nav konstatētas pazīmes, kas liecinātu par ļaunprātīgu rīcību. Ogres novada pašvaldības pārstāve apņēmusies lūgt slimnīcu izvērtēt notikušo.
Pašreizējā situācija
Pašlaik zēns dzīvo pie tēva ārzemēs, un viņa veselības stāvoklis ir uzlabojies. Veselības ministrija strādā pie vienotām vadlīnijām ārstniecības iestādēm, lai uzlabotu aprūpes kvalitātes uzraudzību un informācijas apmaiņu starp slimnīcām. Jaunais veselības ministrs Normunds Staņēvičs uzsvēris, ka visai pacienta medicīniskajai informācijai jābūt pieejamai vienuviet — "e-veselībā".


